1988. gada 25. septembris
Mans Dievs, es iedevu L. izlasīt dažus vēstījumus, bet viņam tie šķita ļoti mulsinoši. Viņš sacīja, ka šī Mīlestība, ar kādu Tu mīli mani, Savu radību, un mana mīlestība uz Tevi, manu Dievu, liek viņam justies neērti un ir šokējoša. Kungs?
Es esmu, Es esmu Dievs un Es esmu Mīlestība; ja kāds šos vēstījumus uzskata par kaunpilniem, tas notiesā Mani, bet, tiesājot Mani, viņš nosoda arī pats sevi;
miesīgs cilvēks ar savām prāta spējām nav spējīgs izprast Garu un iedziļināties Gudrībā; cilvēkam ir jāatver sava sirds Garam, jāatļauj Tam ienākt un satikties ar viņa garu, tad Mans Gars pabaros šī cilvēka garu un Gudrība viņu apgaismos, un viņš ieraudzīs, kas ir Gars un kā Gars darbojas, ko Gars jūt; Es esmu Dievs, Es esmu Mīlestības Avots, kas jūs visus ir radījis Savā Bezgalīgajā Mīlestībā, lai jūs Mani mīlētu;
Slavēts lai ir mūsu Kungs! |