Kongregācijas padomnieks Ticības doktrīnas kongregācijas vārdā uzdod Vassulai „piecus jautājumus”.

Santa Monikas kolēģija,

Roma

2002. gada 4.  aprīlis

Cienījamā Rīdenas kundze,

2000. gada 6. jūlijā jūs savā vēstulē vērsāties pie Viņa Eminences kardināla Racingera, lai saņemtu atbildi par Ticības doktrīnas kongregācijas „Paziņojumu” attiecībā uz jūsu rakstiem. Viņa Eminence ir ņēmis vērā jūsu vēstuli un kopā ar saviem līdzstrādniekiem ir nolēmis dot jums iespēju izskaidrot vairākus jūsu publicētajos darbos minētos apgalvojumus. Šajā nolūkā, lai Ticības doktrīnas kongregācija gūtu skaidrāku priekšstatu par minētajiem apgalvojumiem un precizētu to nozīmi, man ir ticis uzticēts sastapties ar jums gan personiski, gan caur saraksti. Jau pašā sākumā es vēlētos precizēt, ka neesot piederīga Romas katoliskajai Baznīcai, jūs neatrodaties Ticības doktrīnas kongregācijas jurisdikcijā un uz jums neattiecas personiskā cenzūra. Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzi katoļi seko „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem, viņiem būtu svarīgi zināt, kāda ir jūsu rakstos paustās mācības un dievbijības prakses saistība ar Baznīcas mācību. Mēs esam informēti par jūsu žēlsirdības darbiem, par pūlēm tuvināt visus kristiešus vienotībai ar Romas bīskapu un par jūsu dievbijībai piemītošo Jaunavas Marijas godināšanu. Mums ir zināms arī tas, ka pat nekristiešu vidū jūs atklājat Dievu kā Mīlestības Dievu un pretojaties kristiešu vidū valdošajai korupcijai un racionālismam. Jūsu pēdējās grāmatās jūs vairs neizmantojat dažus ambiciozus izteikumus, kuri bija lasāmi jūsu pirmajos darbos. Tomēr es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs, cik vien iespējams precīzi atbildētu uz dažiem Kongregācijas uzdotajiem jautājumiem, lai tā spētu gūt skaidrāku priekšstatu par jūsu veikto darbu.

1. Jūs ļoti labi apzināties, ka gan katoļiem, gan pareizticīgajiem ir tikai vien Atklāsme – tā ir Dieva atklāsme Jēzū Kristū un šīs Atklāsmes saturs tiek pausts Svētajos Rakstos un Tradīcijā. Katoliskajā Baznīcā, kura, lai arī ir pieņēmusi un uztvērusi nopietni tādas „privātās” atklāsmes kā Lurdu un Fatimu, šīs atklāsmes tomēr nav ticības jautājums. Kādā nozīmē jūs uzskatāt jūsu rakstus par atklāsmēm un kā tās būtu jāuztver tiem, kuri jūs klausās vai lasa?

2. Jūs piederat Pareizticīgo Baznīcai un bieži vien vēršaties pie šīs Baznīcas priesteriem un bīskapiem ar aicinājumu atzīt pāvestu un samierināties ar Romas Baznīcu. Šī iemesla dēļ, diemžēl, jūs netiekat pieņemta dažās jūsu ticības pārliecības zemēs? Kādēļ jūs esat uzņēmusies šo misiju? Kāda ir jūsu izpratne par Romas bīskapu un kāda ir jūsu kristiešu vienotības nākotnes vīzija? Lasot jūsu darbus dažkārt rodas iespaids, ka jūs „stāvat pāri” abām Baznīcām, nebūdama saistīta ar nevienu no tām. Piemēram, šķiet, ka jūs saņemat svēto Komūniju gan katoliskajā, gan pareizticīgo Baznīcās, lai arī esat otrreiz precējusies. Kā jau iepriekš minēju – šīs piezīmes nav pret jums vērsta cenzūra, jo mums nav nekādas tiesības spriest par jūsu sirdsapziņu, tomēr jums ir jāapzinās, ka mēs raizējamies par katoļiem, kuri jums seko un kuri šādu attieksmi varētu iztulkot kā relatīvu, un būt kārdināti ignorēt viņu pašu Baznīcas pausto morāli un kārtību.

3. Kā bija minēts „Paziņojumā”, jūsu agrīnajos darbos nav skaidrības attiecībā uz Vissvētākās Trīsvienības Personām un to lomu. Mēs esam pārliecināti, ka jūs piekrītat Baznīcas mācībai. Vai jums šķiet, ka jūs varētu mums palīdzēt precizēt jūsu izteikumu būtību? Vai attiecībā uz ticības jautājumiem nebūtu lietderīgāk izmantot parastajos katehismos lietoto oficiālo terminoloģiju un tādējādi izvairītos no apjukuma radīšanas „Patiesas dzīves Dievā” lasītāju prātos?

4. Jūsu darbos ir vērojamas arī dažas neskaidrības attiecībā uz mācību par sākotnējo svētuma un taisnīguma stāvokli un eshatoloģiju. Kā izprast apgalvojumu, ka dvēsele „redz Dievu” vēl pirms tā ir iemājojusi ķermenī? Un kāda, jūsuprāt, būtu Jauno Vasarsvētku vieta pestīšanas vēsturē attiecībā uz parūsiju un mirušo augšāmcelšanos?

5. Kāda ir patiesā „Patiesas dzīves Dievā” kustības identitāte un kādas prasības tiek izvirzītas pret tiem, kuri tajā iesaistās? Kāda ir šīs kustības struktūra?

Cienījamā Rīdenas kundze, mēs ļoti atvainojamies, ka traucējam jūs ar šiem jautājumiem. Mēs vēlamies, lai jūs apzinātos, ka novērtējam jūsu labos darbus un nodomus. Tomēr, atbildot uz jūsu vēstuli, kuru jūs adresējāt kardinālam Ratcingeram, mēs jutām, ka mūsu pienākums ir precizēt dažas neskaidrības ar kurām esam sastapušies jūsu rakstos un kuras jūs, iespējams, neesat ievērojusi. Mēs to darām jūsu katoļu lasītāju dēļ, kuri, sekojot jūsu rakstiem, varētu sevī izjust iekšēju sirdsapziņas konfliktu. Lūdzu nesteidzieties ar atbildi – būtu labāk, ja mēs, pirms rakstiskas atbildes sniegšanas, varētu satikties un pārrunāt šos jautājumus neformālā gaisotnē. Lūdzieties, lai Svētais Gars jūs apgaismo un lūdziet padomu kādam garīgajam vadītājam vai teologam, kuram jūs pati uzticaties. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu uzdotie jautājumi varētu palīdzēt jums pašai apzināties jūsu darbu nopietnību un darīt tos pieņemamākus gan katoļiem, gan pareizticīgajiem. Es personīgi būšu jūsu rīcībā, lai precizētu minētās neskaidrības.

Viņa Eminence sūta jums savus vislabākos novēlējumus un paļaujas, ka jūsu atbilde būs pietiekama, lai viņš spētu atbildēt uz jūsu vēstulē pausto lūgumu.

Kristū

Tēvs Prospero Grečs, OSA

Kongregācijas padomnieks

Roma,

2002. gada 26. jūnijs

 
lasīt tālāk