1988. gada 30. marts
(Šodien Sātans ar īpašu spēku centās mani pārliecināt, ka vēstījumiem nav nekādas vērtības, un man ir jāatmet gan rakstīšana, gan satikšanās ar Dievu. Izjutu spēcīgu vajadzību pēc stiprinājuma. Šķita, ka esmu novilkta dibenā, izjutu, cik liels spēks piemīt šaubām. Man arī palika bail, ka Dievam kādu dienu tas viss apniks, un Viņš zaudēs pacietību.)
ziediņ, nebaidies no Manis, Es tevi nesāpināšu un nenoraidīšu; Es tevi neesmu pievilcis pie Sevis, lai tagad atgrūstu, dusmotos vai būtu pret tevi ass; Es tevi esmu veidojis ar maigumu un mīlestību, esmu tevi vadījis mīlestībā, pabarojis tevi ar mīlestību, Es strādāju pie tevis saudzīgi, nebīsties no Manis; Es esmu Lēnprātīgs un Laipns, miers lai ir tavai dvēselei; Es tevi mīlu!
Kungs, es Tev pateicos par Tavu pacietību, Es tev pateicos, ka steidzies man palīgā! Kungs, es Tevi svētīju!
|