1988. gada 1. marts
Es esmu;
(Es redzēju Jēzu, kas stāvēja man līdzās.)
ikreiz, Mani redzot, uzsmaidi Man; ziediņ, paliec sava Pestītāja tuvumā; nāc, kopīgi lūgsim Tēvu:
„Tēvs, uzlūko tos, kuri ir Tavā tuvumā, mēs esam tikai grēcinieki. Tēvs, piedod man, jo es neesmu visu šo daudzo žēlastību cienīga. Es neesmu nekas, tāpēc neesmu arī neko nopelnījusi. Savā neizmērojamajā Labestībā, ļauj šai niecībai paļauties uz Tevi. Mīļotais Tēvs, neskatoties uz savu samaitātību un niecību, es Tevi mīlu. Lai strādātu un ar Tavas žēlastības palīdzību piepildītu visu, kam jātiek piepildītam, man ir vajadzīgs Tavs Spēks. Āmen.”
ak, Vassula, tiecies pēc Maniem tikumiem, seko tiem, pieaudz tajos; Es, Kungs, tevi mīlu, neskatoties uz tavu niecību; katru brīdi paļaujies uz Mani un atļauj Man tevi vadīt aklā ticībā; dažkārt uz taviem pleciem Es novietošu Savu Krustu, Es un tu, tu un Es; Es atdusēšos tevī, bet tu – Manī; Es esmu Uzticamais un nekad tevi neatstāšu!
esi Man vēl vairāk patīkama, pilnībā veltot savu dvēseli Maniem Darbiem; tevi ir jātur savs solījums, savs uzticības solījums;
jā!
cik ļoti Es ilgojos sadzirdēt no tevis šos vārdus: „Kungs, palīdzi man turēt savu solījumu, es nepaļaujos pati uz saviem spēkiem!”
nebīsties, Es tev vienmēr to atgādināšu, jo zinu tavu bezgalīgo vājumu; tu esi trausla, bet Es iznīcināšu tavu bezspēku ar Savu Spēku; atceries par Manu Klātbūtni; mēs, mums – vienmēr, mūžīgi mūžam;
mīli, ceri un tici; Es, Kungs Jēzus Kristus, nekad tevi neatstāšu;
|