|
1988. gada 2. janvāris
Kungs, Visvarenais Dievs, pasargā mūs no kļūdām, jo tas var būt tik postoši, ka vienas kļūdas dēļ pazūd pat veselas tautas, kā tas notika Iesākumā.
jā, Vassula, bīsties no šīs sērgas, jo Kļūda ir kā lipīga sērga;
Kungs, es kaut kur izlasīju, ka Baznīca nepieņem privātās atklāsmes tāpēc, ka Bībeles atklāsme pati par sevi ir pilnīga un tajā viss jau ir pateikts. Nekas jauns (ne jau tematiski, bet ārpus Svētajiem Rakstiem) netiek pieņemts, jo cilvēki baidās, ka tas varētu viņus novirzīt no pareizā ceļa…
Vassula, vai, redzot Savu grēka saistīto radību krītam ienaidnieka slazdos, Es varētu mierīgi noskatīties, nevēloties steigties tiem palīgā? vai atceries, kā Es sabatā dziedināju cilvēku, kam bija tūska, – ko Es toreiz jautāju farizejiem?
Kungs, man ir jāpaskatās Bībelē.
pameklē Manā Vārdā;
(Es atradu attiecīgo Evaņģēlija vietu un to izlasīju.)1
meitiņ, Es pavaicāju: „Vai Likums atļauj sabatā dziedināt, vai nē?”, bet neviens uz šo jautājumu neatbildēja; Es pavaicāju: „Kurš no jums, kuram dēls vai vērsis sabatā iekritis akā, nekavējoties neietu to glābt?”; līdz pat šai dienai viņi nespēj atrast atbildi uz šo jautājumu; 2tiem, kuri netic šai atklāsmei, Es šodien vēlos pavaicāt: – Vai tas jūsu laikmetā ir pret Manu Likumu, kad Es ar tagadnes dievišķās Apredzības Darbiem vēlos pasargāt Savu radību no krišanas?; Vassula, Mans vārds ir Jēzus un šis vārds nozīmē Pestītājs;
Kungs, tad es lūdzu, lai Tu viņiem to visu atgādinātu.
mīļotā, viņi Manu Sirdi ir kronējuši ar ērkšķu vainagu; Mana Svētā Sirds asiņo;
Jēzu, vai šie cilvēki paši to apzinās?
Es klusiņām pienākšu pie viņu nama durvīm un bez klauvējiena ieiešu iekšā; Es tiem parādīšu Savu Svēto Sirdi, un tie, kas ir patiesi, atzīs savu vainu; nāc, meitiņ, mēs, mums?
Jā, Kungs, vienoti!
2 Šis ir simbolisks izteikums par mūsu laikmetu.
|
