True Life In God - Vassula Ryden

Patiesas dzīves Dievā draugi!

Tikšanās ar Vassulu Rīdenu ir pagājusi, paldies visiem vēstījumu draugiem, atbalstītājiem un lūdzējiem!
Pasākuma foto varat šobrīd skatīt: facebook.com/vestijumi
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102



 

 
 


viņi atkal un atkal caurdur Manu Sirdi!

1987. gada 8. novembris    

Jēzu?
Es esmu; ja Es tevi nebūtu atpestījis, tu vēl arvien mājotu dziļā miegā;
Izjūtu ļoti dziļu kaunu, jo patiešām esmu pēdējā, ar kuru runāt. Neviens no maniem vārdiem vai darbiem nespētu pietiekami paust to pateicību, kāda Tev, Kungs, pienākas. Arī tad, kad vēlos aizlūgt par citiem, es jūtos vainīga un šaubos, jo kā gan visgrēcīgākais no cilvēkiem uzdrošinātos aizlūgt par tiem, kuri ir daudz labāki par mani? Es parasti atceros Tavus vārdus par baļķi savā acī un skabargu cita acī. Manā acī aug vesels mežs, un kā gan lai uzdrošinos izdvest kaut vienu vārdu? Mana vienīgā cerība esi Tu, Kungs, jo Tu spēj mani atbrīvot. Ja vēlies, lai es būtu cienīga aizlūgt par saviem brāļiem, tad vispirms atļauj man izlūgt no Tevis šķīstīšanu, apžēlojies par manu dvēseli.
Vassula, Es ļoti priecājos par šiem vārdiem, jo, kamēr tu neesi apzinājusies savu necienīgumu, tu nespēj nostāties uz pilnības ceļa;
Ja tā ir Tava griba, Tēvs, atļauj man lūgt Tavu palīdzību!
meitiņ, savu lampu uzpildi no Manējās, negaidi; maziņā, audz Manā Gaismā; ikviens, kas ticēs šiem vēstījumiem, ticēs Man, nevis tev; Es esmu Gaisma, kas nonāk pasaulē caur tevi, un ikviens, kas tic Maniem vēstījumiem, vairs nepaliks tumsībā; tavi liecinieki pazīst patiesību, viņi zina, ka šie vārdi nav tavējie; nē, Vassula, viss uzrakstītais ir Manis iedvesmots; patiesi Es tev saku: kas pieņem tevi, pieņem arī Mani;
Nē, mans Dievs! Es neesmu cienīga!
kāpēc nē? vai neesmu Tevi šķīstījis un tevi svaidījis ar Savu eļļu, vai neesmu tevi darījis par Savu īpašumu? Es patiešām atklāšos caur tevi, tādēļ, meitiņ, pagodini Mani; nāc, un Es tev mācīšu Savus ceļus, mēs pa tiem staigāsim kopā; meitiņ, ļauj Man tevī iedvest Savu elpu, ļauj Man atpūsties tevī no tiem, kuri ievaino manu Dvēseli; Vassula, ja vien tu zinātu, ka šodien Es atkal noasiņoju!
Kungs, un šodien ir svētdiena! Kāpēc tā notiek?
maziņā, viņi atkal un atkal caurdur Manu Sirdi!
Mans Kungs, labāk atļauj viņiem caurdurt mani!
uzklausi Mani, Vassula; viņi caurdurs arī tevi; tagad nāc un atļauj Man atpūsties tevī, dalies Manā kausā, meitiņ;
(Kāpēc viņi to dara, kāpēc viņi tā rīkojas ar mūsu Dievu? Viņš taču ir Mīlestība, Miers, Tēvs un Draugs! Kā viņi tā var! Šodien Jēzus vēl arvien noasiņo un cieš mūsu grēcīguma dēļ. Varētu teikt, ka pasaule ir iekritusi Sātana slazdos un Jēzus cenšas to izglābt vēlreiz.)
Kungs, Tavas sāpes sāpina arī mani! Tu vienīgais esi bezgalīgā Labestība un Mīlestības bezdibenis, kāpēc viņi Tevi tik ļoti moka? Es vairs nespēju samierināties ar Tavām ciešanām. Ne jau tāpēc, ka daudz uztrauktos par savām sāpēm, bet gan tāpēc, ka patiešām uztraucos par Tavām sāpēm, Tavām ciešanām! Kungs, Es raizējos par Tevi un Tevi mīlu.
Vassula, Mana Vassula, Manas Sirds un Manas Dvēseles upuri! nes arī Tu Manas ciešanas, ļauj Man tajās dalīties ar tevi; dzer no Mana biķera, sajūti pletnes cirtienus, kas pātago Manu Miesu; mīļotā, ko gan Es nedarītu aiz Mīlestības pret Tevi, Es atļaušu tev būt līdzdalīgai Manās ciešanās, esmu tevi izvēlējis par Savas asiņojošās Sirds upuri; visas bailes, nicinājums un izsmiekls, ko tava dvēsele spēj panest, ļaus tev nest Krustu kopā ar Mani;
Es esmu tava vienīgā Mīlestība, Es esmu sasniedzis Savu mērķi; atļauj Man kļūt par tava prāta un dvēseles saldajām mokām; kopš esmu iznīcinājis Savus sāncenšus, un viņu vairs nav, tu esi Man ļoti patīkama; nav palicis it neviens! ar tevi esmu tikai Es, tavs Jēzus! Es tik ļoti priecājos! atļauj Man beidzot mīlēt tevi ar neapvaldītu mīlestību, ļauj Man valdīt tevī, jo tevī Es esmu atradis vietu Savam lielumam un dāsnumam; Es tevi mīlu nevis par to, kas tu esi, bet gan par to, kas tu neesi;
nāc, tava niecība Mani valdzina, tava nevarība Man atņem spēju runāt;
Kungs, es jūtos apmulsusi!
Vassula, nekad necenties būt kaut kas; paliec nekas, jo katrs dievišķais darbs, ko Es paveikšu, būs vienīgi Mans, nevis tavs darbs;
Mana Baznīca būs viena, tā pakļausies vienai Autoritātei, vai Es pats neesmu lūdzis Pēterim pabarot Manus jērus? Vai Es neesmu viņu izvēlējies, lai viņš paēdinātu Manas avis? vai Es pats viņam neesmu teicis: „tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es uzcelšu Savu Baznīcu”?; kādēļ tautu vidū valda tik liela augstprātība un tukšas intrigas? Es izvēlējos Pēteri, vīru pēc Savas Sirds, klinti, uz kuras vēlējos uzcelt Savu Baznīcu; kādēļ ir jāsagroza Mana pavēle?
Kungs, uz ko attiecas šie vārdi?
Es vēršos pie tiem, kuri vij intrigas un kaļ sazvērestības pret to, ko Es esmu iedibinājis; vai tiešām jūs nesaprotat, ka jūsu slepenie plāni var izrādīties pilnīgi bezjēdzīgi?
Kungs, es patiešām nesaprotu, kam Tu to saki!
Vassula, Es apzinos, ka tev to ir grūti izprast, bet vainīgajiem šie vārdi būs skaidrāki par dienu! Manas acis noraugās viņos, Mans zobens ir pacelts un gatavs cirtienam, viņi paši sevi pazīst un tic Man, ka viņu dienas ir skaitītas; jūs, viltnieki, palūkojieties sev apkārt! kādēļ esat tik pārsteigti, – jūs taču iznīksiet! Es šajās dienās daru ko tādu, kam jums būs grūti noticēt!
mīļotā, ļauj Man atbildēt uz jautājumu, kurš ir tavā prātā, – vēstījumi nonāks arī šo krāpnieku rokās; mīļotā, sajūti Mani, Man sāp tikpat ļoti kā tev, Mans Krusts ir uz taviem pleciem, nes to ar mīlestību; Mans Krusts ir durvis uz patieso dzīvību, tāpēc apskauj to labprātīgi un ar prieku; atteikšanās no sevis un ciešanas ved dievišķajā svētuma un tikumu ceļā;1
ak nāc, mīļotā, Es esmu ar tevi;2
Kungs, es jūtos ļoti noskumusi, lai arī zinu, ka asaras vajadzētu pietaupīt vēlākam laikam, tāpēc asaru vietā es būtu gatava liet savas asinis.
Vassula, neaizmirsti, ka neesi no šīs pasaules, bet piederi Man; vai redzi Manu Svēto Sirdi?3 ienāc Manā Svētajā Sirdī, tās dzīlēs tu radīsi atpūtu, Es paņemšu tevi un paslēpšu tajā; Manas sāpes ir neciešamas;4 vai atceries, ka biji pilnīgs bērns, vai atceries visu, ko Es tavā labā esmu darījis?
(Jēzus vīzijā man atgādināja notikumu, kad pirmo reizi bija mani aicinājis. Toreiz es biju apmēram desmit gadus veca.)
tu nespēji kustēties; Es esmu dievišķais Spēks, un tu, mīļotā, piederi šim spēkam;5 nāc, Man ir vajadzīgs mierinājums, atpūtīsimies viens otrā;
(Jēzus bija ļoti sāpināts un noskumis.) Kā gan es varētu mierināt tādas ciešanas?
Mierinājumu Man spēj sniegt tava dedzīgā mīlestība, Vassula, mīli Mani ar visu savas dvēseles spēku;
Kungs, es patiešām Tevi mīlu, un Tu to zini.
mīli Mani bez mēra!
Iemāci man mīlēt bez mēra!
Es esmu; tagad nāc, jo vēlos tev pateikt kādu noslēpumu; nebīsties, Es to iečukstēšu tavā ausī;6
Kungs, vai Tu patiešām to darīsi?
jā, mīļotā, jā, nekad nešaubies, jo viss, Vassula, notiks saskaņā ar Manu Prātu;
Jēzu, Mans Dievs, es Tev pateicos! Atļauj man Tevi svētīt.
mīļotā, arī Es tevi svētīju; nāc, jau ir vēls; atpūtīsimies viens otrā;
Jā, Kungs.
tad nāc!


1 Es jutos bezcerīgi noskumusi.
2 Jēzus glāstīja manu galvu.
3 Jēzus norādīja uz Savām mirdzošajām krūtīm un Sirdi.
4 Sāpes par to, ka man ir jādzīvo trimdā, tālu no Viņa.
5 Jēzus norādīja uz Savu Sirdi.
6 Jēzus pateica kādu noslēpumu, kas mani ļoti iepriecināja.

 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009