(8. septembrī Jēzus mani aicināja iet pie svētās Komūnijas. Šodien es to izdarīju un pieņēmu Viņu.)
Debesu Tēvs, neļauj cilvēkiem mani iznīcināt, neļauj tiem atņemt man to, ar ko mani esi jau apveltījis. Es baidos no viņu nejūtības, es baidos no tā, ka viņi aizver savas sirdis Taviem dievišķajiem Darbiem un aizbāž savas ausis, lai tikai nedzirdētu. Esmu ļoti vāja un viegli ievainojama. Tikpat viegli kā cilvēks var nolauzt niedri, mani var salauzt viens vienīgs viņu teikts vārds.
Ak, Vassula, Vassula, satver Manu roku; ja tie vajā tevi, tie vajās arī Mani; ja viņi izsmej tevi, tie izsmies arī Mani, Mīlestība cieš;
Palīdzi man, Tēvs.
Mīlestība tev palīdzēs; izgrezno Mani ar šķīstību, esi Mans altāris; nes Manu Krustu kopā ar Mani; altāri, neskumsti un nebēdājies;
Tēvs, es Tevi svētīju, es ilgojos pēc Tevis.
Vēlāk:
Šodien, otro reizi, kopš biju sākusi saņemt šo atklāsmi, mana dvēsele izjuta ļoti lielas bailes un skumjas, lai gan tam nebija nekāda izskaidrojuma. Izjutu tādu rūgtumu, ka man likās, ka miršu. Sajutu arī fiziskas sāpes – smagumu krūškurvī un sāpes rokās. Jēzus sauca mani:
Vassula, pieskaņojies Man un izjūti Manas sāpes; tie Mani no jauna sit krustā;
Kāpēc, kāpēc viņi to dara Tev?
mīļotā, viņi nezina, ko viņi dara;
Kurš tieši to dara?
daudzas dvēseles; Es tās mīlu, bet viņas Mani nicina; Vassula, dalies ar Mani sāpēs, esi vienota ar Mani;
Kungs, vai mēs, mums?
jā, meitiņ; mēs kopīgi ciešam no cilvēku neuzticības, satver Manu roku; iesim kopā;
Kopā, Kungs!
|
Saraksts pēc alfabēta 
