Runā ar Mani

1987. gada 18. jūlijs

Kopš atbraukšanas uz Šveici nespēju rakstīt. Vispirms es saslimu ar gripu, pēc tam man mutē parādījās kāda infekcija, kuras rezultātā piecas dienas nevarēju neko ieēst. Kad infekcija pārgāja, sāku izjust durošas sāpes sānos, kuru dēļ piecas naktis nevarēju gulēt. Man vēl arvien ir temperatūra un herpess vīruss.

nāc;

viss ir no Manis, - tā ir Manis dāvātā šķīstīšana;

meitiņ, Es tevi mīlu, tāpēc iemācies atpazīt Manu rīcības veidu; pat, ja tev nāksies ciest, Es tevi atbalstīšu; Es rūpējos par tevi, bet neatstāšu uz tavas dvēseles nevienu traipu; izproti Manu rīcību, bet vienlaikus arī izjūti Mani, - ļauj Man dzirdēt, kā tu sarunājies ar Mani, atceries par Mani un nekad nenostādi neko augstāk par Mani; Es  esmu Pirmais, Es nospodrināšu tavu dvēseli līdzīgu zeltam un tagad tev atgādināšu, kāpēc esmu tevi izvēlējis; Es tevi izredzēju tavas neizsakāmās samaitātības un vājuma dēļ; Es esmu Žēlsirdības Dievs;

tagad tev ir jāstrādā, bet neaizmirsti par Mani; Es nekad neizlaižu tevi no Sava skatiena; kad runāju ar tevi, - raugies uz Manām lūpām; nāc, Es tevi mīlu; celies, palūkojies uz Mani un ļauj tagad Man ieklausīties tevī;

(Tā bija taisnība, ka uz kādu mirkli biju aizmirsusi par Dievu. Dzīvesvietas maiņa un pārvākšanās uz citu valsti bija aizņēmušas manu prātu ar citām domām.)

atļauj Man vēl tikai īsu brīdi tevi lietot;

Jā, Kungs.

saņem Manu svētību;

Kungs, es Tevi svētīju.