Alfa un Omega
1987. gada 12. jūlijs
Vassula, kad Tu pilnībā kaut ko apzinies, tas Mani ļoti iepriecina;
(Dažkārt es pilnīgi skaidri apzinos, ka esmu ar Dievu un, ka Viņš ir caur vēstījumiem runā uz Mani. Tādos brīžos mana sirds sāk pukstēt straujāk. Bet šī apziņa manī parādās viļņveidīgi, jo visbiežāk es Viņa klātbūtni apzinos tikai nepilnīgi.) Kungs, vai Tu zini, kas ar mani notiek?
protams, ka Es ļoti labi to zinu; Vassula, vai atceries Huanu? mēs viņu atvedīsim pie Manis;
Mans Dievs!
Es esmu;
Vai Tu bieži domā par Huanu?
viņš ir Mana iemīļotā dvēsele, Es viņu mīlu un vēlos, lai viņš dzīvotu Manā tuvumā; Es vēlos viņu vadīt un izveidot ar nopietnu kalpotāju; Vassula, cik daudz viņš varētu darīt Manā labā!
Kungs, tas taču ir neiespējami!! Pirmkārt, viņš tev netic, bet otrkārt – viņam dzīvē ir citas nodarbošanās!
bērniņ, vai tu apzinies, kas tevi vada?
Jā, mans Dievs …
Es esmu Alfa un Omega, visa Radītājs, - vai tu spēj saprast, ka viņš jau gadiem Mani meklē!
Vai tiešām? Es domāju, ka viņš netic!
viņš vienmēr ir ticējis; viņu vienkārši ir maldinājuši; Es viņu mīlu un vadīšu tā, lai viņš beidzot varētu sastapties ar Mani; Es esmu Mīlestība un Viņš atnāks pie Mīlestības; Es viņu piepildīšu ar Savu Mīlestību un Manas svētības viņu atjaunos;
tagad, mīļotā, tev vajadzētu atpūsties;
Kungs, vai Tu vēl arvien vēlies, lai rakstīšanas laikā es nomestos ceļos?
jā, Es to vēlos; pagodini Manu Klātbūtni;
Jā, Kungs! |