Es vēlos viņiem atgādināt Manus ceļus

1987. gada 30. jūnijs

Es steidzos, jo Jēzus steidzināja mani rakstīt.

Es tevi saucu!

Jutu, ka Jēzus ir laimīgs, - tas bija arī redzams.

patiešām, - Es esmu, Es jūtos laimīgs! nāc un strādāsim kopā, Es vēlreiz atkārtošu Savas ilgas; Vassula, nebaidies atklāt citiem Manus Darbus;

Kungs es pati sev sāku atgādināt vienu no mūsu labām draudzenēm – Martu. Esmu kļuvusi tikpat impulsīva un nepacietīga kā viņa. Gribu, lai viss notiek tūlīt un nekavējoties, ātri un, pie tam, ja iespējams, tad visām Tavām ilgām vajadzētu PIEPILDĪTIES NEKAVĒJOTIES! Tūdaļ pat vajadzētu izraut un aizmest projām visus ērkšķus, izvilkt no Tavas Sirds šķēpu un piepildīt ikvienas Tavas ilgas – tūlīt pat!

Vassula, nesteidzies;

(Es sajutu Viņa roku noglāstām manu galvu.)

vēlreiz ieklausies Manās ilgās, Es vēlos viņiem atgādināt Manus ceļus, Es gribu, lai viņi pārtrauktu apšaudīt viens otru ar saindētām bultām; Vassula, vai Es biju politiķis?

(Šis Jēzus jautājums mani ļoti pārsteidza, jo Viņa balss skanēja kaut kā savādāk.)

Nu, pat es zinu atbildi – nē, Tu nebiji politiķis …

tieši tā, Vassula, Es nebiju politiķis; un kas, pēc tavām domām, Es biju?

Tu domā par laiku, ko dzīvoji šeit, virs zemes miesā?

jā;

Tu biji Dieva Mīļotais Dēls.

redzi, Vassula, pat tu zināji, ka Es nebiju politiķis; ļauj Man padomāt;

(Jēzus iegrima pārdomās Savā ierastajā pozīcijā – vienu roku pārlikdams pāri vēderam, otras rokas elkoni atbalstīdams pret jostasvietu, bet rādītājpirkstu – pret vaigu.)

vai šajā laikā, saņemot padomus, tu kādreiz esi izjutusi no Manas puses kādu samaitātības vai grēka ēnu?

Nē, Kungs, nekad…

labi:

Kungs, ko tas nozīmē? Ko Tu ar to gribēji pateikt?

Vassula, kā tu esi jutusies, saņemot šos padomus un vēstījumus?

(Jēzus neņēma vērā manu iepriekšējo jautājumu.) Jutu, ka Tu mani lutini, ļoti mīli, samīļo un piedod.

turpini;

Jutu, ka Tava Mīlestība mani sajūsmina,- sajūtas bija miera pilnas un brīnišķīgas. Nekad neesmu jutusies tik laimīga, kā esot kopā ar Tevi un Tavas Mīlestības gaismā atrodot jaunu ceļu. Tu man esi iemācījis MĪLESTĪBU, svētumu, pazemību.

jā, Vassula, tu labi redzi, ka tajā visā nav nekā politiska; nekā;

(Jēzus pamāja ar roku, īpaši uzsverot vārdu ‘nekā’.)

Es esmu tieši tāds – Mīlestības pārpilnība un tādus Es vēlētos redzēt arī Savus patiesos sekotājus; uzklausi Mani, - Es esmu Baznīca, nekad to neaizmirsti; Vassula, saņem Manu Mieru;

Es Tevi neprātīgi mīlu un tagad, Jēzu, Tu to zini.

Mīļotā, Mana Sirds apņems tevi Savas Mīlestības Liesmās; atļauj Man tevi paturēt Manā Sirdī;

(Es iedomājos par redzēto vīziju.)

pieci stari izplūda no Manām piecām brūcēm;

Kas tā bija par sveci uz viena no stariem?

Es vēlos, lai tiktu aizdedzināta gaisma, Es vēlos ko jaunu;

Tu runā par Krustaceļa stacijām?

jā;

Tad tas biji Tu, ko redzēju!

jā; vai atceries, - Man galvā bija ērkšķu kronis?

Jā, es atceros, bet ko nozīmē pēdējā aina?

tā attēloja, kā Es tieku svaidīts ar eļļu;

Kāpēc šī roka nogrūda mani pavisam pie zemes?

tev vajadzētu būt tieši šādā pozā – ar vaigu pie zemes;

Kungs, un ko nozīmēja šis mirdzošais, sudrabotais biķeris?

tas norāda uz vajadzību sevi šķīstīt un cieņas pilnu attieksmi pret Manu Euharistiju;

Paldies Tev, Kungs, ka paskaidro …

Vassula, Manas Miesas pašos dziļumos ir ieurbies šķēpa gals, kurš aizskar Manu Sirdi; tas tur atrodas vienmēr, bet Es vēlētos, lai šķēps no Manis tiktu izņemts; pagodini Manu Miesu, veicinot Mieru, Vienotību un Mīlestību;

Mīļotais Dievs, tas viss skan tik nekonkrēti, es pat neizprotu Tavu vārdu nozīmi.

izņem ērkšķus, kas ir ieurbušies Manā Galvā; Vassula, vai tu to izdarīsi Man; Es vienmēr būšu Tavā priekšā, dziedini Manu Miesu, remdē tās sāpes; vai redzi, cik plaši ir atvērušās Manas piecas Brūces? mīli Mani, izgrezno Mani, atgādini viņiem par pirmajiem kristiešiem, kuri mīlēja Mani vairāk par savu dzīvību;

Kungs, es varu tikai pavairot un izplatīt Tavus vēstījumus, tas arī viss!

tu darīsi daudz vairāk; nekad neaizmirsti, kas tevi vada;

Jā, Kungs; Es esmu atkarīga no Tevis;