Svaidījuma vīzija
1987. gada 26. jūnijs
Aptuveni 7:30 no rīta es ieraudzīju tādā kā vīzijā ļoti skaistu, krāsainu mākoni, no kura izplūda pieci staru kūļi, veidojot kaut ko līdzīgu zvaigznei. Es iesaucos: „Paskaties!”, bet tajā brīdī kāda roka no aizmugures mani pagrūda uz priekšu. Nākamajā brīdī uz viena no staru kūļiem parādījās svece un es atkal iesaucos: „Paskaties!” Roka aiz muguras nedaudz uzspieda man uz pleca un es nokritu ceļos. Es pat nepūlējos uzzināt, kam pieder šī roka, jo nevēlējos izlaist ne vismazāko šī notikuma mirkli. Gaismas stari griezās uz riņķi arvien ātrāk veidojot kaut ko līdzīgu gaismas pilnam gredzenam. Pēkšņi apļa vidū parādījās Jēzus un es atkal iesaucos: „Paskaties!”. Tanī pašā mirklī spēcīgā roka atkal nogūlās uz mana pleca tā, ka man nācās ar savām rokām pieturēties pie zemes. Negaidīti atskanēja simtiem balsu, kuras slavēja Jēzu, vienkārši bez mitēšanās atkārtojot Viņa vārdu: Jēzus, Jēzus …
Tad Jēzus kaut kur izzuda un parādījās nākamais skats. Es atkal iesaucos: ”Paskaties!” un roka no aizmugures mani nogrūda gandrīz pie zemes tā, ka pacelta bija tikai galva un es varēju noskatīties ainas turpinājumu. Pašā vidū atradās kāda ceļos nometusies persona un liels sudrabots biķeris, tiem apkārt bija nostājušās piecas citas personas, kas kaut ko darīja vidējam. Es sadzirdēju vārdu SVAIDĪJUMS. Tad viss izzuda.
Kungs, es tiešām nesapratu šo sapni.
Gudrība tevi mācīs; |
Saraksts pēc alfabēta 
