Sēj Manu sēklu

Sajūtot Dieva klātbūtni, mans prāts aptumst! Kad Viņš man ļauj saplūst ar Savu Miesu un Viņa Miesa absorbē sevī manējo, tad jūtos ļoti gaisīga, šķiet, ka esmu gars, kuram nav miesas! Vai tas ir ekstatisks stāvoklis? Pat šie vārdi pilnībā neatspoguļo to stāvokli, kādā Kungs mani ieved.

Viņa žēlastība un labestība ir neaprakstāmas, grūti atrast vārdus, lai izteiktu šādu varenību un Viņa Svētuma mirdzumu. Kad iedomājos, cik ļoti noraidoši es izturējos pret Dievu, pirms biju Viņu iepazinusi!

Vassula, nāc pie Manis; visas Manas piecas brūces ir atvērtas, - ieej tajās un sajūti Manas sāpes; nāc un ļauj Manu rētu Asinīm tevi šķīstīt; pagodini Mani; meitiņ, Es tevi vadīšu; Es visu dodu bez maksas, tāpēc dari arī tu tāpat; Es, Kungs, atgriezīšos ar Savu Svēto Grāmatu;

Jēzum līdzi bija Viņa mazā grāmata.

centies saprast un lasi tur, kur Es tev rādu, - ‘līgava, Manas Dvēseles svētītā, Mana meita; pabaro Manas avis; sēj Manu sēklu, lai tā nestu bagātīgu ražu, pēc tam savāc to un dāvā citiem bez maksas Manu Maizi; Es esmu Dzīvības Maize; pabaro Manas avis; Es esmu vienmēr ar tevi, līdz pat laiku beigām;”

Mans Dievs, es Tev pateicos par Tavu vadību. Šie vārdi šķiet tik sausi un kaili, bet man tie tomēr ir jāuzraksta. Lai Tavs Vārds ir svētīts mūžīgi mūžam!

Es tevi mīlu; Es tevi neatstāšu; mēs strādāsim kopā; nepamet rakstīšanu; tagad Es esmu apzīmogojis Savu Miera un Mīlestības Vēsti un Es tevi, Vassula vadīšu; nāc pie Manis;

Kungs, es Tev sekošu. Es Tevi mīlu.

atļauj Man brīvi darboties tevī;

Kungs, Tavs prāts lai notiek!

Es tevi mācīšu ar Gudrību;