Atļauj visai savai būtībai ieplūst Manī

tas esmu Es, Jēzus; Vassula, mīļotā, vai esi gatava mācīties? apzinies savā prātā Manu Klātbūtni; Vassula, palūkojies uz Mani;

Es to jau izdarīju.

labi, tas ir pareizi;

Vai Tu noliki Savas plaukstas uz galda?

jā;

Tagad Tu sakrustoji Savas rokas?

jā;

Tagad Tu pacēli vienu no Savām rokām ar rādītājpirkstu pieskaroties vaigam, bet otra roka palika turpat? Tu ieņēmi tādu pozu, it kā domātu?

pareizi; Es tagad atļaušu tev vēl vairāk sajust Manu Klātbūtni; Vassula, palūkojies uz Mani;

Tev ir grāmata? Tu to izņēmi ar labo roku no Sava apmetņa kreisās puses?

Man ir grāmata;

Tā nav īpaši liela.

labi, Vassula, tu visu apzinies labi; tagad ieskaties šajā grāmatā un izlasi, kas tajā ir rakstīt;

(Es cenšos, bet tas man īpaši labi nepadodas.) Tur ir rakstīts, …

tu esi Mans altāris;

Jēzu, man neizdodas, es neredzu, kas tur ir rakstīts tālāk!

mēģini vēlreiz; Mans altāris uz kura …

(Es nespēju saskatīt, šķiet, ka lasu nepareizi!)

maziņā, ko tu darītu bez Manis? tev sava dvēsele ir aizvien vairāk jāpaceļ pretim Man; Vassula, Es tev palīdzēšu; atstāj sevi pilnībā Manā ziņā un nekad neizmisti; Es ar Savu grāmatu atnākšu atkal, nedaudz vēlāk;

(Jutu izmisumu, jo man šķita, ka esmu Viņu pievīlusi, nespējot pietiekami pacelt pie Viņa savu dvēseli. Es pat aizdomājos, vai Viņš neapmainīs manu dvēseli pret kādu citu. Man šķita, ka Viņa pacietībai arī ir robežas!)

Vassula, tu nekad nedrīksti noticēt, ka Es varētu tevi samainīt pret kādu citu; vai tu Man ticēsi? nāc, nākamreiz mēģināsim atkal; centies vairāk nekā šoreiz apzināties Manu Klātbūtni ar savu prātu; Vassula, atļauj visai savai būtībai ieplūst Manī un izkust; pilnībā saplūst ar Mani; mīli Mani un labo citu cilvēku nepadarīto; celies, - Es tevi mācīšu pacelt dvēseli tuvāk Man; tagad iesim;