Diangas ciems

1987. gada 26. februāris

Mēs ar Beatrisi lidojām uz Čitagongu, tur šķērsojām upi un beidzot sasniedzām Diangas ciemu. Mēs vēlējāmies sastapt Raimondu Dužarjē – francūzi, katoļu priesteri un mistiķi, kurš vienlaicīgi apvienoja sevī arī hinduisma, budisma un islāma tradīcijas. Viss vienā. Mēs vēlējāmies ar viņu parunāt un parādīt vēstījumus, kurus viņš nosauca par Sirds Dievišķajām atklāsmēm. Viņa teiktais bija ļoti tuvs vēstījumu garam un mērķim – tie nav domāti vienīgi man, bet gan daudziem. Mūsu ceļojums noritēja tik gludi, ka šķita – kāds to ir noorganizējis. Aizmirsu piebilst, ka iepriekšējā dienā pirms izbraukšanas uz Diangu es ļoti cietu, uzdodot sev jautājumu, ko tad vēlos tur kādam parādīt – vai savus atkritumus, vai? Visa diena līdzinājās agonijai. Izbraukšanas dienas rītā uz papīra parādījās vārdi: „Tevi ir vadījis melu tēvs, tādēļ savāc visus vēstījumus un sadedzini tos”. Es nojautu, ka ļaunais gars cenšas mani apstādināt. Dažus mirkļus vēlāk es izjutu Dieva klātbūtni un Viņš uzrakstīja:

„Es būšu ar tevi vienmēr, līdz galam, mēs esam vienoti uz mūžīgiem laikiem; ļauj Manai Gaismai atmirdzēt pār tevi; Es, Jahve, tevi vadu; pagodini Mani ar savu mīlestību;”