|
Dievmātes vēstījums
2008.gada 7.janvārī
Pagājušajā naktī plkst.3.10 Dievmāte mani uzmodināja un paturēja mani nomodā līdz plkst.4.00, lai nodotu vēstījumu priekš mums visiem. Dievmāte ļāva man saprast, ka šajā laikā Kristum tiek uzbrukts vairāk kā citā laikā. Svētā Dievmāte runāja ar mani no plkst.3.30 līdz 4.00. Mani nelūdza piecelties un to nekavējoties pierakstīt, un es bažījos, ka aizmirsīšu man sacīto, bet Viņa sacīja, ka Viņa man atgādināšot, kad es to rakstīšu un jums sūtīšu izplatīšanai. Vēstījums bija šāds:
Vēstījuma pirmā daļa attiecās uz mani personiski, pārējais bija visiem. Viņas vēstījuma pirmā daļa attiecībā uz mani bija atkārtots apstiprinājums un mierinājums. Dievmāte man teica, ka Viņa ir vienmēr man blakus, īpaši šajos grūtajos laikos, kad Sātans pātago ar savām dusmām gan mani, gan visu pasauli; ka Dievs aizvien ir man blakus un mani mīl un ka debesis nav aklas neredzot grūtības un ugunīgās sāpes, kuras es piedzīvoju, bet ka Dievam nepieciešama šī nodošanās un upurēšanās; ka Dievs ir uzticams Savam Vārdam un ka Viņa priecātos dzirdēt mani neatlaidīgāk lūdzoties Rožukroni… Tad Viņa teica, “lūgšanās koncentrējies…”
Vēstījuma otrā daļa ir šāda:
ka mēs esam ļoti tuvu iepriekš paredzētajiem notikumiem, ar kuriem cilvēce sastapsies un ka tie ir aiz mūsu durvīm; tie ir notikumi, kuru cēlonis ir pasaules ļaunums, savtīgums, mīlestības trūkums; notikumi, kuri ir rezultāts tam, ka pasaule noraida Dieva Vārdu, notikumi pasaules spītības, liekulības un bezdievības dēļ. Zeme ir apdraudēta un cietīs ugunī. Dieva dusmas nevar ilgāk turpināties un tās nāks pār pasauli, jo cilvēki atsakās attiekties no grēka; ka Dieva Žēlsirdība visus šos gadus vēlējās pievest pie Sevis, cik vien iespējams daudzus, izstiepjot Savu Roku, lai viņus glābtu, bet tikai daži to saprata un uzklausīja; ka Viņa Žēlastības laiks vairs ilgi neturpināsies un tuvojas laiks, kad ikviens tiks pārbaudīts un zeme no sevis izšļāks uguns upes; un pasaules cilvēki sapratīs, cik viņi ir maznozīmīgi un bezspēcīgi, ja nav Dieva viņu sirdīs. Dievs ir uzticams un patiess attiecībā uz Savu Vārdu. Ir pienācis laiks, kad Dieva tauta tiks pārbaudīta un tie, kuri atteicās no Viņa Žēlsirdības, sajutīs Dieva Uguni. (Es biju vaicājusi par Baznīcas cilvēkiem, kuri mūs vajā un ir akli pret Viņa Žēlsirdības darbiem.) Dievmāte teica, ka arī viņi piedzīvos to, ko pelnījuši.
Dievmāte turpināja runāt par upuriem. Viņa lūdza mani atgādināt ikvienam, ka Dievs, mūsu Radītājs lūdz, lai mēs vairāk nodotu sevi Viņam un ka ar atgriešanos nav pietiekami, ja nav upuru un pastāvīgu lūgšanu; ja kāds saka, ka ir atgriezies un atradis Dievu caur “Patiesu dzīvi Dievā”, viņam jāsniedz vairāk upuru kā sevis nodošanas aktu. Ir dažādi veidi, kā parādīt Dievam savu mīlestību un dāsnumu; ka neviens nevar teikt “mēs esam patiesas dzīves Dievā ļaudis”, ja kā upuris netiek sniegta mīlestība; ka tie, kuri patiesi mīl Dievu, ir svētīti, un viņiem tajās dienās nav jābaidās. Mūsu Svētā Dievmāte teica, ka tie, kuri grūtībās paliek neatlaidīgi, ir svētīti; ka Viņa ir gandarīta par visiem priesteriem (garīdzniecību), kuri dalās un veicina šos Dieva Darbus (piemēram, Patiesu dzīvi Dievā, un kuri ir atvērti Svētajam Garam); un viņiem jāpaliek paļāvībā, jo viņi saņēmuši īpašas žēlastības no Dieva Gara un ka ar Gara palīdzību viņi ir kļuvuši stiprāki Kungā un attiecībā uz Viņa glābšanas nodomiem; ka Kristus dāvā viņiem Savu mieru.
Katram, kurš kalpo un nodod sevi kā upuri, paredzamais spriedums ar uguni nebūs tik smags, jo savā garā viņi baudīs aicinājumu no Dieva, kurš deva viņiem dzīvību.
Daudzi ir atkrituši, bet daudzi tiks piecelti. Daudzi nav savā sirdī saglabājuši Dieva Vārdu un ir pārkāpuši Vārdu, kas viņiem dots ne tikai caur Patiesas dzīves Dievā vēstījumiem, bet arī caur Svētajiem Rakstiem.
Tad Dievmāte teica: “Vassula, to, kurš tevi tiesā, arī Dievs nopietni tiesās. Turpini būt gatava saņemt Dieva Vārdu savā ausī un esi priecīga, manu bērniņ, tava Māmiņa nekad tevi nepametīs”. (Tad Svētā Dievmāte atgādināja par manu redzējumu, kad es redzēju savas garīgās kāzas ar Kristu toreiz, kad biju ļoti jauna, un kā Viņa mani priecīgi smaidot uzņēma, lai vietām sakārtotu manu kāzu tērpu un manus matus, lai tie būtu perfektā kārtībā man nonākot pie Viņas Dēla, Jēzus Kristus.) “Runā bez bailēm un nebīsties tos, kuri tev pretojas. Kungs un es, mēs tevi svētījam un dāvājam tev mieru un mīlestību.”
Tas ir viss. Lūdzu, apceriet un lasiet to uzmanīgi.
Kristū,
Vassula
|
Saraksts pēc alfabēta 
