ak, iemīļotā! Es tevi aicināju, lai tu tiektos vienīgi pēc Manis; Es tevi aicināju, lai tu būtu Manis savaldzināta tieši tāpat, kā tu esi savaldzinājusi Mani; ar Savu Skaistumu Es esmu ievainojis tavu dvēseli, lai aicinātu tevi uz dzīvi Manī; Mana Klātbūtne, kura tevi pārsteidz līdz pat šai dienai un kura tavu dvēseli ir pārvērtusi niecībā un darījusi to vienīgi par Manas Gaismas atspulgu, tevi atdzīvina; Mana pāri plūstošā Mīlestība, ar kādu tevi mīlu, reibina tavu dvēseli, liekot tai slāpt pēc Manis; Es tevi esmu atbrīvojis, lai tava dvēsele un miesa iegūtu bezkaislību; bezkaislību tu vari sasniegt vienīgi caur Mani un, pateicoties tai, Es tevī varu sēt Savas Debesu sēklas;

vai redzi? vai redzi, kā Es tevi esmu darījis par liecinieci ļaužu priekšā, lai tu sapulcinātu tautas, un tie, kuri vēl neapzinās Manu Klātbūtni, steigtos pie Manis un Mani godinātu? Es esmu sacījis, ka darīšu Savus Vārdus par uguni tavā mutē, lai tā pievilktu tos, kuri nekad nav Mani pazinuši, lai viņi ar nosvērtību Man kalpotu un mīlētu Manu Vārdu; vai neesmu teicis, ka Es atjaunošu Savus salauztos altārus?

Es virzīšos uz priekšu Savā Paša saimē, kura pašreiz ir izkaisīta un izklīdināta; tāpat kā gans, kurš atšķir āžus no avīm, Es atšķiršu sirdī augstprātīgos un lepnos no sirdsšķīstajiem; jums ir sacīts ievērot Manu Likumu un Manus spriedumus, un jums ir teikts no visas sirds nožēlot savus grēkus; šķīstīšanas laiks jau ir aizsācies, un daži jau ir pieredzējuši Manu apmeklējumu; vai tu esi aizmirsis vārdus, kurus agonijā sauci uz Mani: „mani ir satvērusi Tava Uguns, Kungs!”, reizē ar nožēlas vaidiem beidzot atzīdams savu vainu?

kas attiecas uz tiem, kuri vēl nav piedzīvojuši Manu apmeklējumu, tos sagaida daudz mocību – Kunga Diena nāks arī pār viņiem, un kas tā būs par dienu! Es steigšos izrādīt Savu Žēlsirdību, ja vien jūs nožēlosiet savus grēkus … Es parādīšu Savu Žēlsirdību un sapulcināšu jūs kopā no visām zemes malām; tomēr, pirms tas vēl notiek, Es, šīs Mīlestības Dziesmas Autors, jums saku: ja vien pasaule savā ļaunumā nevērsīsies pie Manis, to nožēlodama un ļaunumu atmaksādama ar mīlestību, tad tas, kas nāks pār jums, pārsniegs jebkādu līdz šim pasaulē piedzīvoto šķīstīšanu!

pietrūkst dedzīgas grēku nožēlas un patiesu sirdsapziņas pārmetumu … tautas trako, un viņu sasniegumi ir viņu bezdievības mērs … ja vien Es nedzirdēšu patiesas nožēlas saucienu, tad cietīs visa zeme; ak, un tie, kuri stāv uz paaugstinājumiem, sludinādami mieru! kā gan ir iespējams nodibināt mieru savā starpā, ja šie paši, kuri sludina mieru, pārkāpj Manus Baušļus un karo pret Mani – kā gan viņi savā paštaisnumā iedomājas, ka varētu nest mieru?

tomēr nepadodies izmisumam, jo noslēgumā pestīšana nāks no Trīsvienīgā Dieva; beigās tu, bezdievīgā paaudze, dzīvosi mierā ar To, Kuru līdz šim turpini atstumt; Dievs, Kurš valda Augstumos, liks tev atzelt, un Mans Gars kā mirdzoša straume nepārtraukti plūdīs sausajās zemēs; Savā Gaismā Es piepildīšu visas lietas un šajā Gaismā Es atsijāšu pelavas no kviešiem; kā Es jau sacīju – Es atdalīšu āžus no avīm;

tie, kuri atradīsies ārpus Manas Dievišķās Gaismas, – tiem Es palikšu neaizsniedzams un neredzams, un tikai tumsa būs viņu mājoklis; savukārt tie, kuri atradīsies Manā Dievišķajā Gaismā, būs svētīti – viņi paši būs gaisma Manā Gaismā; Es tos aptveršu ar Savu Gaismu un darīšu viņus par daļu no Mana spožuma; jo tīrāka ir dvēsele, jo spožāka tā kļūs; laimīgs ir cilvēks, kuram ir piedotas viņa vainas, kura grēki ir izdzēsti; laimīgs ir cilvēks, kuru Es nevaru apsūdzēt nekādā vainā, kura gars nav spējīgs uz maldiem;

pasaki savai paaudzei, ka Dievs ir šeit, kopā ar jums visiem … ic;