tā arī tas ir – paskaties! ko jūs visi esat redzējuši? ko esat dzirdējuši? vai kādu elitāru personību, kas apgrozās sabiedrības augstākajos slāņos? kādu filozofu vai teoloģijas augstskolas locekli? vai esat redzējuši kādu, kurš būtu tērpies ķēnišķīgā purpurā un bagātībā un kuram ir daudz pasaulīgu zināšanu? nē? tad ko jūs, kas gājāt ārā klausīties, dzirdējāt? cilvēku piešķirto autoritāti? ak, nē! jo tiem, kuri jūsu vidū ieņem augstus sēdekļus un valda pār jums, nav ticis dots pravieša svaidījums; tad ko jūs visus šos gadus esat klausījušies?

vai sirdi? jā! sirds ir tā, ko jūs esat nākuši redzēt un klausīties; sirdi, kuru ir izveidojuši Mani Vārdi, kura izaicina ļaunuma spēkus un Ļaunā gara valdīšanu, bet paaugstina Manu Vārdu slavā un godā; tā mierina postā un izmisumā nonākušos, tā pabaro izsalkušos ar Manu Vārdu; jūs esat nākuši klausīties saudzīgu sirdi, kuru Es Pats ar Saviem Vārdiem esmu veidojis; jā – Manus kalpus ir veidojuši Mani Vārdi, un līdz pat šai dienai, sēdēdams Savā Tronī, Es pavēlu šai pilsētai, aicinādams visus garāmgājējus:

„kurš ir nolēmis sakārtot savu dzīvi Manī? kurš ir nolēmis laboties un nākt mājot Manī? bēdas vārgajām sirdīm, bēdas vienaldzīgajām sirdīm, bēdas lepnajām un spītīgajām sirdīm, jo viņu grēka smagums viņus novilks ellē! šodien, paaudze, Es atkal nāku pie tevis, lai audzinātu tevi ar Saviem Pestījošajiem Vārdiem un lai svaidītu tevi labiem darbiem; nepaliec arvien kā nokaltis koks – nāc pie Manis, un Es tevi uzziedināšu, un tu nesīsi labus augļus; nāc pie Manis, un, kad Es aizskaršu tavas lūpas, no tām sāks pilēt laipnības lāses, un tu tiksi atbrīvota no nāves;”

tā arī tas ir … tādēļ nevaicājiet: „kā autoritātē viņa2 ir atnākusi, lai uz mums runātu?” Es esmu viņas Autoritāte, un Es nāku sacīt tiem, kuri viņu izsmej:3 „jūs Es izgrūdīšu no jūsu sēdekļiem, savukārt pazemīgos Es paaugstināšu un sūtīšu viņus evaņģelizēt dekristianizēto sabiedrību;” iedams garām šiem smējējiem, Es smagi nopūtos – viņu gars bija kā ar nātrēm aizaudzis, tik pilni dzēlības viņi bija; kad Es uzlūkoju Vīna Dārzu,4 kuru Mans Dēls Jēzus Kristus tiem bija atstājis,5 Es ievilku vēl vienu dziļu elpas vilcienu: „kur ir mielasts ar vissmalkākajiem vīniem? kur ir mielasts ar bagātīgu un sulīgu ēdienu un izvēlētiem dzērieniem? vai tā ir vieta, kurā agrāk bija pieejami tūkstoš dažādu šķirņu vīnu?”

ak, paaudze, cik ļoti Man ir tevis žēl! nabadzība jau ir pie tavas rokas, un trūkums pienāks kā diedelnieks,6 „ēd medu,7 jo tas ir labs; medus, kas tek no šūnām, ir salds tavai mutei, un tas tevi izglābs!” tomēr neviens tā īsti neklausās, vienīgi atlikums kāri tver Manus Vārdus;

Gudrība uzcēla Namu, un tas tika atpirkts ar dārgajām Asinīm, tomēr pēkšņi Sātana atriebība cēlās, lai To iznīcinātu; „ko lai Es sūtu šajā iznīcības darbā? lūk – es sūtīšu Zvēru un viņa sekotājus, lai tie nojauc un sašķeļ, lai tie apgāna un iznīcina to, kas ir Vissvētākais …”

kad atnāca posts, Es steidzos glābt, tomēr neviens no Baznīcas oficiālajiem pārstāvjiem nopietni neieklausījās; „šī ir tikai personīga atklāsme, un jums tajā nav jāieklausās,” tie sacīja;

apklusināt Manu Balsi ir nāves grēks; mēģinājumi Mani caurcaurēm analizēt ir Manās Acīs pretīgs grēks; vai jūsu neticība kādu dienu neteiks: „jā, bet mēs nezinājām … mēs nezinājām, ka apvainojam Tavu Žēlsirdību;” patiešām, tu esi apvainojis Manu Žēlsirdību; tu ne tikai esi aizvainojis Manu Žēlsirdību, bet savas neticības dēļ arī atļāvis ļaunuma spēkiem iekļūt Manā Namā un izplesties, un izlaupīt Namu, kuru Mans Dēls bija atpircis ar Savām dārgajām Asinīm! un cik atjautīgi gan tu iemanījies apiet Manus Vārdus, lai attaisnotu savu neticību!

vai neapzinies, ka esi ieņēmis Manu Sēdekli? vai neapzinies, ka tu kļūsti par visas cilvēces ienaidnieku? tu ne vien traucē izplatīties Maniem Vārdiem, kurus Es esmu runājis caur Saviem praviešiem, un mazini to vērtību, bet arī liec šķēršļus Manu praviešu ceļā, neļaujot viņiem sludināt ļaudīm Manu Gribu un pulcināt tos kopā, lai apvienotu Mana Dēla Namu?

vai neesi dzirdējis: „kur nav nekāda pravietiska priekšnosacījuma par nākotni, tur tauta kļūst mežonīga un garīgi tukša, bet labi tam, kurš rīkojas pēc bauslības;”1

Es viņam saku: „tu neesi velti pūlējies; Man nesagādā prieku šī sašķeltība, kas ir smags grēks, bet vienotība nav nekas nesasniedzams;” daudzas sirdis izrunās sagrozītus vārdus, bet vai Es tikām neturpinu aicināt cilvēkus? ja tava sirds pagurst un zaudē drosmi, pievērsies Man …

Mans Gars sacīja Dāvidam: „Manus kalpus ir veidojuši Mani Vārdi”; un tu Manus kalpus pazīsi pēc viņu runas un no tā, ko viņi saka; šī paaudze iznīkst – vai lai Es neiejaucos tādā atkrišanā? postītājs noposta Mūsu Vīna Dārzus, tas apzog Rakstus, un tu to zini; vai Es lai neiejauktos? redzi! Mani Ābeli tuksnesī vaimanā; tāpat kā Mans Dēls rūgti apraudāja Jeruzalemes sirds cietību, kura vajāja visus praviešus, tā arī Mani miera sūtņi rūgti raud par jūsu sirds cietību …

līdz viņi iemācīsies saukt:

kas attiecas uz tevi, Vassula, Es tev saku: kad redzu tevi, ka tu ievēro un neaizmirsti Manus Vārdus, kuri ir audzinājuši tevi un caur tevi arī citus, tu Mani iepriecini; turi savas acis arī turpmāk vaļā un uzlūko Manus nenovērtējamos Dārgumus un Manu Vārdu brīnumus; Mana Vassula, Es esmu teicis, ka Manas Godības gaismas kontemplācija ir pārāka par jebkādu teoloģiju; vai šajā pasaulē varētu būt kas lielāks kā iedziļināšanās savā Dievā un prieks Viņa Klātbūtnē? kas šai pasaulē varētu būt lieliskāks kā Manis, Dieva, redzēšana? Tas, Kurš ir ietērpts Majestātē un Spēkā, sarunājas ar tevi; Es valdu Godības augstumos un esmu pāri tiem, tādēļ turp vienmēr vajadzētu vērsties jūsu skatienam, un jūs tiktu izglābti;

tev ir jāturpina šai paaudzei mācīt šīs lietas; ej un izstāsti Manus darbus, lai šī paaudze atver Man savu sirdi, un Es savukārt atvērtu tikuma vārtus uz to;

sauc uz ganiem, kuri sargā Baznīcu, un pavaicā viņiem: „vai kāds no jums ir nobaudījis Kunga maigumu un labumu? vai ir jūsu vidū tādi, kuri izceļas ar Dieva pazīšanu?”

ja uz pirmo jautājumu jūs atbildat ar „jā”, bet uz otro – ar „nē”, tad kādēļ jūs turpināt Mani vajāt? Es lūdzu, bet jūs apsūdzējāt; Es jūs apmeklēju, izstarodams Savu labvēlību, bet jūs Man pretim piedāvājāt lepnību un naidīgumu; Es klauvēju pie jūsu durvīm, bet jūs Man neatvērāt un pārliecinājāties arī par to, ka logi ir kārtīgi aizbultēti; jūs nesagatavojāt vietu savam Kungam; vai Man tagad būtu jāuzslavē jūsu runas un vārdu straumes, kuras jūs Man veltāt Manu Sapulču laikā? šie vārdi taču ir viena vienīga ar frāžainību piepildīta tukšība! kādam mērķim jūs kalpojat? pazemojieties, pirms vēl neesat saslimuši; ļaujiet Manam Vārdam kļūt par jūsu audzinātāju, padomdevēju un iepriecinātāju; dariet tā un jūs dzīvosiet …

 

---