|
 Vai Manis dēļ tu iemācīsies lūgties Rožukroni?
Vēstījumos aicinājums lūgties Rožukroni izskan desmit reizes, deviņas no tām tas ir aicinājums no Debesīm…
Tēva Džona Abertona pārdomas 2005. gada 6. oktobris
Iesūtīts 2005.gada 6.oktobrī
Ar šo Jēzus lūgumu mēs sastopamies vēstījumā, kura nosaukums ir “Patiesums iznīcinās ļaunumu. Vai Manis dēļ tu iemācīsies lūgties Rožukroni?” (1987.gada 28.decembris)
|
|
|
1987.gada 28.decembris (Dažkārt es aizmirstos un uzdrošinos kādu pakritizēt vai nosodīt. Šādos brīžos Dievs nekavējoties man atgādina, ka esmu tikai pelni un putekļi. Šie trīs vārdi mani novietos atpakaļ manā īstajā vietā un es apzinos, ka neesmu nekas, visniecīgākā no Viņa radībām. Daudziem to ir grūti saprast, jo viņi domā, ka Dievs mani ir izvēlējies šo vēstījumu izplatīšanai tāpēc, ka esmu tā cienīga. Patiesībā, izvēloties mani, Viņš ir vēlējies parādīt Savu bezgalīgo žēlsirdību kādu izjūt pret mums. Viņš ir vēlējies parādīt, ka apveltī ar Savām žēlastībām arī pēdējos no mums. Cik gan DAUDZ vairāk Viņš ir gatavs dot tiem, kuri Viņa acīs ir vērtīgi un cienīgi, ja tikai viņi to ticībā lūdz? Vai neesat ievērojuši, ar kādu pacietību Viņš izturas pret mani. Soda vietā Viņš pār mani izlej arvien lielākas žēlastības. Kā gan Viņa radība spēj būt tik ļoti noraidoša? Bet, no otras puses – arī es agrāk esmu piederējusi viņiem! Tagad es teiktu: rūpējieties par Dievu tikpat ļoti, cik jūs rūpējieties par savu elpu, jo zaudējuši spēju elpot, jūs mirsiet. Dievs, caur Savu Dvesmu, ir dāvājis mums dzīvību. Viņa Dvesma ir mūsu dzīvība; Dievs ir mūsu Elpa, Viņš ir mūsu Dzīvība.)
ak, Vassula! mans Ābels šoreiz dzīvos; godīgums iznīcinās ļaunumu; 1 svētīgi tie, kas izplata Manu Vārdu, svētīgas Manas avis, kas atpazīst Manu Balsi, svētīgi ir tie, kas no jauna pabaros Manas avis; svētīgi tie, kam vienkārša sirds, svētīgi tie, kas Garabandāles atdzīšanas dienā lūgsies Rožukroni; 2 svētīgi tie, kas uz ceļiem sveicina Manu Māti; svētīgi tie, kas nesīs Manu Miera un Mīlestības vienojošo Krustu; svētīgas ir tās avis, kas atgriežas Pētera aplokā; svētīgas ir tie, kuri zemojas un seko Manam piemēram; svētīgi ir tie, kas pilda Manu Mīlestības bausli un mīl cits citu tāpat kā Es jūs esmu mīlējis; svētīgi tie, kas nes Manu liecību un necenšas Manī atrast ieļaunojuma iemeslu; Vassula, manas Dvēseles iemīļotā, tici un paļaujies uz Mani, Es esmu Tavs dievišķais Skolotājs; nekad neapšaubi Manu Vārdu; nāc, tu esi vāja; nāc, atbalsties pret Mani, jo Es esmu tavs Spēks;
Jā, Kungs, Tu man esi vajadzīgs, bez Tevis es neko nespēju.
mīli Mani; ilgojies pēc Manis; esi Manas Debesis; Vassula, patlaban tu upurējies Man, bet drīz, pavisam drīz tu būsi Manā tuvumā;
Es ilgojos pēc šīs dienas.
paliec ar Mani, Es vēlējos tev ko lūgt;
Jā, Kungs.
Vassula, vai Manis dēļ, patiešām Manis dēļ, tu iemācītos lūgties Rožukroni? Vassula, vai tu varētu iemācīties ikvienā laikā un vietā vērsties pie Manas Mātes?
Kungs, man to neviens nekad nav mācījis!
Vassula, vai tiešām tu domā, ka Es to nezinu? tāpēc Es vēlējos šo lūgšanu iemācīt gan tev, gan visiem pārējiem, kuri to nekad nav dzirdējuši;
Kungs, es patiešām vēlos to iemācīties, palīdzi man!
šādus vārdus Es vēlētos dzirdēt no ikviena, kurš nezina šo lūgšanu: „Jā, Kungs, es vēlētos iemācīties, palīdzi man.” Es to iemācīšu ikvienam, kurš vēlēsies; nāc, meitiņ, atpūties; Es tevi nekad neatstāšu;
(Jēzus noteikti sajuta, cik ļoti es ilgojos pēc Viņa un cik ļoti ciešu šajā trimdas zemē. Manī atkal parādījās šīs „ilgas pēc Dieva”, vēlme upurēt sevi Viņam un atteikties no visa. Iekšēji es šaubījos – paliekot šeit es varētu „pabarot” dažas no Viņa avīm – tos, kuri nekad neatsakās no Jaunās Maizes, es varētu būt Viņam patīkama, palīdzot atgriezties dažām dvēselēm. Tomēr iespēja būt pilnībā ar Viņu man šķita patiešām brīnišķīga. Kurš no šiem ceļiem ir labāks?)
|
|
|
Vēstījumos frāze “lūgties Rožukroni” izskan desmit reizes un deviņas no šīm desmit reizēm šie vārdi izskan kā Debesu aicinājums. “Patiesas dzīves Dievā” starptautiskajā lūgšanu grāmatā lūgšanu grupām ir iekļauti gan katoliskais Rožukronis, gan Jēzus lūgšana. “Jēzus lūgšana” cilvēkiem parasti nesagādā problēmas, toties daudziem vēl arvien ir jautājumi par piecu noslēpumu Rožukroni – dažiem tas šķiet pārāk sarežģīts kamēr citiem – “pārāk katolisks”, jo nav saistīts ar viņu tradīciju. Un tomēr – Jēzus un Viņa Māte aicina mūs visus lūgties Rožukroni.
Pētījumi atklāj, ka “katolisko” Rožukroni kristieši ir pazinuši arī pirms Reformas, tātad – tā ir pirmsreformācijas lūgšana. Leģenda tā aizsākumus saista ar svēto Dominiku (dominikāņu jeb sprediķotāju ordeņa dibinātāju), tomēr pamatojuma šim pieņēmumam nav. Ar Rožukroni tagadējā tā izskatā mēs sastopamies sākot no 17.gadsimta – tas ir attīstījies no vita Christi (Kristus dzīve) meditācijām, kuru izcelsme meklējama 12.gadsimtā kā arī ar Mūsu mīļotās Dievmātes psalmu grāmatu (tās autors ir kāds dominikāņu mūks un tā ir tikusi izdota 1483.gadā). Ir vērts ielūkoties šajās divās dievbijības formās.
Kāds cits Dominiks, šoreiz – cisterciešu mūks – apkopoja meditācijas par Kristus dzīvi saskaņojot tās ar 50 Ave Maria lūgšanām. Tas notika laika posmā starp 1409 un 1415 gadiem – tāda ir mūsdienās pazīstamā Rožukroņa būtība.
Kāda vācu Viduslaiku dievbijības raksta pētījums (to ir veikusi Anna Vinstone) norāda, ka sākot ar trīspadsmito gadsimtu ‘Marien Rosenkrantz” (Rožu vija) sastāvēja no 50 Ave Maria lūgšanām (tās nebija gluži tādas kā šodien, lai arī otrā daļa ir gandrīz tāda pati).
Lai nenovirzītos no lūgšanu skaita, tika izgudrota aukliņa ar bumbiņām – tās vēlāk kļuva pazīstamas kā “Paternoster” un “Ave” krellītes, jo tika novietotas tā, lai atzīmētu, kurā vietā ir jālūdzas katra no šīm lūgšanām. Paralēli Rožukronim tajā pašā period cilvēki sāka praktizēt psalmu lūgšanas, kuras aizvienotāja tradicionālās kanoniskās stundas. Mariālajā psalmu grāmatā pirms katra psalma bija pants, kurš vadīja uz pārdomām par Kristus un Viņa Svētās Mātes attiecībām. Ar laiku paši psalmi pazuda – palika tikai mariālie ievadpanti, bet psalmu vietā cilvēki sāka lūgties “Tēvs mūsu” un “Esi sveicināta, Marija”.
Nākmais Rožukroņa attīstības posms saistās ar Trēves kartūziešiem. Ādolfs no Esenes un Dominiks no Prūsijas starp “Esi sveicināta” lūgšanām iekļāva meditācijas par Kristus un Viņa Mātes dzīvi. Viņi ieviesa arī to, kas vēlāk kļuva pazīstams kā “Jēzus pants”. Pateicoties pievienotajiem pantiem “Esi sveicināta, Marija” kļuva par sava veida “Jēzus lūgšanu” – sākot ar šo laiku mēs varam būt pārliecināti, ka Marijas Rožukronis savā būtībā ir kristocentrisks.
1438.gadā dominikāņu grāmatā “Dievmātes psaltērijs” 50 meditāciju vietā tiek publicētas tikai 15. Izņemot divus pēdējos, visi pārējie noslēpumi atbilst tiem, kurus mēs pazīstam šodien. Kāds cits dominikānis, Alberts da Katello, 1521.gad.a uzraksta “Godājamās Jaunavas Marijas Rožukroni”. Tajā pirmo reizi meditācijas tiek nosauktas par “noslēpumiem”. Sešpadsmitajā gadsimtā Rožukornis ar 15 noslēpumiem un “Jēzus pantu” pieņēma tā pašreizējo formu.
Būtu vērts pieminēt, ka pirmā “Esi sveicināta, Marija” lūgšanas daļa ir sākot ar piekto gadsimtu ir sastopama Austrumu Baznīcas liturģijā. Marijas godināšana nav katoļu izgudrojums. Pareizticīgo tradīcija ir piesātināta gan ar skaistām lūgšanām, gan brīnišķīgām ikonām Dieva Mātes godam. Agrīnā kristīgā tradīcija mums liecina, ka lūgšana Marijai ir bijusi ikviena normāla kristieša dzīves sastāvdaļa.
Pat, ja vairums cilvēku vairs nepiemin Jēzus pantus (dažās Rožukroņa grāmatās mēs vēl arvien sastopamies ar šīm lūgšanām), tas nenozīmē, ka Rožukronis nav kristocentrisks. Lai par to pārliecinātos, mums pietiek palasīt pēdējo pāvestu – Pāvila VI un Jāņa Pāvila II- darbus. Rožukronis mūs aicina kopā ar Kristus Māti pārdomāt Evaņģēliju. Nav labāka pavadoņa par Mariju. Kā mēs to zinām no “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem, mūsu Kungs Jēzus Kristus vēlas, lai mums būtu personiska cieņa un mīlestība uz Viņa Māti. Viņa, savukārt, mums nemitēja atkārtot: “Dariet visu, ko Viņš jums teiks”.
1 Šos vārdus varētu saprast arī kā: „Ābels uzvarēs Kainu.”
2 Dievs pravieto šo notikumu.
|
