1996. gada 13. jūlijs
Ienāc, Kungs, Sava mājokļa iekštelpā.
Kungs, nāc un apsēdies pie mana galda, lai varētu svētīt to, ar ko dalīsimies, sēžot viens otram blakus. Nāc, Kungs, un ietver mani no visām pusēm Savā Vissvētākajā Sirdī.
Lai Tava Gaisma mani apklāj un apvijas man visapkārt, tā, lai nedz manī, nedz arī man apkārt vairs nepaliktu ne miņas no tumsības.
Nāc, uzticamais Viesi, un apciemo mani tagad. Redzi? Dievs mani tagad apciemos …
Es Esmu ir ar tevi; Es tev dāvāju Savu Mieru;
tavs Viesis tev jautā: vai tu pazīsti vēl kādu, kurš pārspētu Manu Skaistumu un Pilnību? nē, tāda nav neviena … nav neviena, kurš pārspētu Manu Gudrību un sapratni; pie tevis ir atnācis vispilnīgākais no Viesiem – Viņš stāv pie tavu durvju sliekšņa; tu patiešām esi uzaicinājusi pie sava galda To, Kurš ir Alfa un Omega, Taisnīgo, Kurš ne vien ienāks tava nama iekštelpās, lai dalītos ar tevi maltītē, bet arī iedegs tavu lampu; tagad nāc un atbalsties pret Mani, un remdē Manas slāpes pēc dvēselēm; pretēji tam, kā tu pati varētu domāt, tavi lūgumi nav veltīgi;
ak, Mana Vassula ... Es esmu arī tavs Gans, tādēļ noliec savu galvu pie Manas Vissvētākās Sirds un saņem Manas Sirds iepriecinājumus, tas tev dāvās labo gribu vairāk nekā agrāk gandarīt par saviem brāļiem un māsām … nebaidies, Mana Tēva bērns, Es tevi vadīšu tāpat kā līdz šim;
nāc – mēs, mums? Es, Jēzus Kristus, Dieva Dēls un Pestītājs, svētdarīšu Savu atlikumu ar Savu Svēto Garu;
|