|
1995. gada 16. jūnijs
Ar mīlestību Tu apciemoji mani, kad mana dvēsele vēl bija grēkos.
Tu nenāci ar spieķi, lai mani pārmācītu, nedz arī Tavs Spožums mani uzlūkoja ar nepatiku… Nē, tā vietā Tu dāvāji manai dvēselei svētības un dziedināji tās tumsu.
Tu, kas mīli Savu radību, palīdzi mums un māci mums to, kas Tev patīkams, lai viss, ko mēs darām, būtu Tavām Acīm pieņemams.
Kungs, kā jau Tu zini, – grēks ir kļuvis par grēcinieku pareģi, jo mēs grēkojam tikpat daudz, cik elpojam. Kādēļ šī plosīšanās Tavas radības vidū? Kādēļ šī nešķīstība un dumpīgums?
Bijībā es noliecos Tavas majestātes priekšā un vaicāju:
Cik vēl ilgi Ļaunajam izdosies sēt apjukumu Tavu dēlu un meitu vidū? Savā pestījošajā taisnībā palīdzi mums, Kungs, un pasaki, kas mums patiešām ir jāmaina.
Miers lai ir ar tevi; Es priecājos tevi dzirdēt; viss, kas man ir vajadzīgs, ir mīlestība, mīlestība, mīlestība; mīlestība spēj visu; tādēļ mīli Mani un turpini pieaugt Manā Mīlestībā – tad tevī nepaliks neviens tumšs traips; Mīlestība izdzēsīs visus tavus traipus un nepilnības – Mīlestība dziedina un izlabo kļūdas, Mīlestība nes labus un paliekošus augļus …
vai neesi dzirdējusi, Manu bērniņ, ka ikviens, kurš mīl, ir viens no Manējiem un pazīst Mani? vai neesi dzirdējusi, ka Tiesas dienā tu tiksi tiesāta pēc savas mīlestības mēra? tu Man vaicāji, kāpēc Manas radības vidū valda šī plosīšanās, kādēļ tik daudz nešķīstības un dumpīguma … Mans mīļais bērns, tas viss liecina par Manu drīzu Atnākšanu; jums, kas Mani mīlat, nāksies ciest pavisam īsu mirkli, jūs, kas noliecaties Manas Varenības priekšā, tiksiet atalgoti; jūs, kas neesat aizmirsuši savu Radītāju, ieraudzīsiet Mani visā Manā Godībā … Mana Atgriešanās ir tikpat noteikta kā rīta ausma; tu, meitiņ, Man vaicāji, lai pasaku, kam jūsos būtu jāmainās visvairāk … Man ir vajadzīga uzticīga mīlestība, jo šāda mīlestība Mani iepriecina visvairāk;
Savas dzimtas Mierinātāj, cilvēces Draugs, trīskārt svētā Gaisma, Tēva Iemīļotais, zvaigžņu Gaisma nakts tumsā, vīraka un mirru Kalns, Tēva iepriecinājums, Savas Mātes Valdzinājums, ievelc mūs visus Tavā Mīlestībā, ar vienu vienīgu Savu Acu skatienu savaldzini mūsu sirdis. Aicini mūs Savā Valstībā, jo Tu priecājies, izrādot mums uzticības pilnu mīlestību, un pārveido mūs Savās Mīlestības liesmās.
Lai šīs nakts šausmas vairs nevalda mūsu priekšā un lai mēs visi ieraugām Tavu pestījošo taisnību;
Es patiešām vēlējos atkal no dzirdēt tevi sakām šos vārdus; ziediņ, Es turpināšu tevi lietot; Mana iemīļotā, tagad nāc un izbaudi atdusu Manā Sirdī; Es, Jēzus, Kurš esmu tev augšāmcēlis, tevi mīlu un tevi svētīju;
|
Saraksts pēc alfabēta 
