|
1992. gada 25. oktobris
(Roma.)
altāri! Es likšu uz tevis Savus Vārdus; klausies un raksti:
tu esi Manas Telts paēnā, tāpēc katru dienu veltī sevi Man, lai Es varētu piepildīt tevī Savu Gribu; esi miermīlīga un labprātīga; Manu bērniņ, tu Man esi ļoti dārga;
Vassula, Manu dūjiņ, Gudrība, kas tevi līdz šim ir mācījusi, arī turpmāk tevi mācīs un pastāstīs tev par taviem pienākumiem, jo Es lūgšu tevi mīlēt tavu māsu Krieviju; Es tevi sūtīšu atpakaļ pie viņas, un līdz ar tevi dosies arī Manis Paša Sirds; Krievija Man ir īpaši mīļa; patiešām, šodien Krievija ir kā uzarts, sējai gatavs lauks, un tās zeme ir gatava uzņemt jebkuru sēklu; Es caur Savu Svēto Garu esmu devis atklāsmes, kuras vēlos viņā iesēt; nevienam citam nebūs atļauts likt kādus citus pamatus kā vien Manis Paša liktos pamatus;
Es, Dievs, esmu nolēmis atklāt caur Krieviju Savu Godību – caur viņu no tumsības atausīs gaisma, un jūsu paaudzes sirdis apgaismos Manas Godības zināšana; pār Namu, ko esmu viņai devis, izliešu Savu Svēto Garu, un Es viņā parādīšu Savu Svētumu, lai viņa varētu pagodināt Manu Vārdu;
par viņu Es jau agrāk esmu sludinājis caur Savu mazo praviešu 1 muti, bet tagad Es jums saku: Es tai atdošu atpakaļ divkārt tās agrāko krāšņumu, jo Viņa no visas sirds sekos Man un atkal no jauna meklēs Manu Svēto Vaigu; neviens vairs ļauni nepriecāsies par viņas postu, jo Es viņu pacelšu, lai tā kļūst par galvu 2 daudzām tautām; viņas nabadzībā Es atjaunošu Savu Valstību; ak, Vassula, tikai pagaidi un tu ieraudzīsi!
|
