1992. gada 20. augusts
mīļais un uzticamais bērns, kamēr tu esi vāja, Es esmu Karalis; Es sūtu tevi atpakaļ pie tavējiem, lai tu viņiem atgādinātu Manus pamatprincipus; daži no jums ir kļuvuši remdeni, jo Manus Vārdus lūgšanu sapulču laikā esat uzņēmuši bez ticības;
bēdas tiem, kuri iztirgo Manas Asinis, lai sagādātu godu savam garam! bēdas pašapmierinātajiem, kuri, neņemdami vērā Manu Svēto Garu, savā dzīvē seko tikai savām dabiskajām tieksmēm! bēdas tiem, kuri aizšķērso ieeju durvīs, kuras Es Pats atrāvu vaļā, lai pasludinātu Savu Vēsti; bēdas tiem, kuri domā, ka gudri sadzīvo ar pasauli, jo viņi vairs nav Mani, bet gan pasaules kalpi, viņi ir kļuvuši par pasaules vergiem – par liekulības, morāla pagrimuma un visa, ko Mana Sirds ienīst, sekotājiem;
jūs sakāt, ka ciešat netaisnību Mana Vārda dēļ, – tad priecājieties! pavisam drīz pār jums visiem kā ugunīga blāzma atausīs Mana Diena; priecājieties un līksmojiet, ja cilvēki jūs apsūdz un publiski pazemo Manis un Manas Vēsts dēļ, jo liela būs jūsu alga debesīs, ja vien ar mīlestību būsiet pacietuši pasaules cirstās brūces;
lūdzieties, lai Es atraisītu tās saites, kuras jūs vēl sasaista ar pasauli; lūdzieties par tiem, kuri neatšķir savu labo roku no kreisās; neviens nav Mana Aicinājuma cienīgs, tādēļ nenosodiet arī lepnos; pašlaik Mana žēlastība ir pār jums, un jūs ietin Mana Žēlsirdība; jūsu Karalis no visas sirds jums ir piedāvājis Savu Sirdi, bet ir arī ievērojis, ka ne visi no jums pilnībā ir atdevuši Viņam savējās; ne visi vēlas pakļauties Manām nostādnēm, un ne katrs spēj staigāt saskaņā ar Manas Sirds vēlmēm, tā vietā klausoties savā paša balsī un savas paša mazticības noteiktajos likumos; viņiem Es saku: lūdzieties, lai nezaudētu Manu labvēlību, lūdzieties, lai spētu pildīt Manu Gribu; ļaujiet jūsos ienākt un izaugt Maniem vārdiem, neesiet atkarīgi no savas cilvēciskās domāšanas;
Es vēlos uzdot vēl trīs jautājumus:
kādēļ jūs esat klusinājuši Manu Balsi?
ko jūs esat izdarījuši ar vēstījumiem, kurus Es pats biju izvēlējies lasīt?
kur ir palicis tas cilvēks, kurš agrāk tik dedzīgi vēlējās Mani iepriecināt?
Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara! ...
Mans bērns, pravieto! Es vēlos, lai Mani vārdi tavā mutē ir kā zobens… kalpo Man, Mīlestība ir pie tevis;
Kungs, ko darīt, ja viņi nepilda Tavu Gribu?
tad Es attālināšu Savu Sirdi, Savas žēlastības un labvēlību, atstādams vienīgi Savu Krustu;
(Šis vēstījums tika dots tiem, kuri lika šķēršļus mūsu Kunga atvērtajā ceļā. Kārdinājumi, bailes un šaubas dažos sēja neuzticību Dieva sagatavotajam plānam Rodas salai. Jēzus šajā vēstījumā viņus brīdināja.)
|