Rožukroņa Augstās Godības noslēpumi

Pārdomas no “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem

1. Augšāmcelšanās (Mt 28.1-15 ; Mk 16.1-18 ; Lk 24.1-12 ; Jņ 20.1-28)

“kungu Kungs, mūsu dvēseles svaidījums, trīskārt svētā Gaisma, Tu dievišķoji Savu Miesu vēl mājodams šeit, virs zemes, bet caur Savu Augšāmcelšanos Tu to darīji garīgu un neiznīkstošu; Tu Sev pakļāvi visas materiālās lietas virs zemes, Tu uzvarēji Nāvi, Tu dāvāji Atklāsmi,(1) kurai ir jāpastāv uz mūžīgiem laikiem; cilvēkus Mīlošais, Tu esi dzīvais Dievs, Kurš esi mums devis Savu Līgavu (2) – viņa uztur un glabā neskartu Tevis doto Patiesību; ak, trīskārt svētā Gaisma, Tu kļuvi redzams miesā, lai parādītu mūs Tēvam – Tēvam, Kurš ir Tevī un Kurā esi Tu…” (31.12.2000)

1 Svētie Raksti – Bībele. 2 Baznīca.

2. Debesīs uzkāpšana. (Lk 24.39-53 ; Mk 16.19-20 ; Ap d 1.6-9)

„paliec Man uzticīga; dedzīgi ilgojies pēc visa, kas esmu Es un centies izdzēst no sevis visu, kas esi tu pati; zemojies un uzsūc sevī to, kas esmu Es; lūdzies par dvēseļu atgriešanos, lūdzies par mieru, mīlestību un vienotību; atceries, ka Mana Mīlestība ir bezgalīga un neviens cilvēks virs zemes nespēj to pilnībā izprast; Es tevi svētīju; pievērsies Man un svētī Mani;” (20.07.1990)

3. Vasarsvētki. (Ap d 1.14 - 2.47)

„Mans Svētais Gars nemitīgi ir runājis uz jums vārdus, kuri ir saldāki par medu, saldāki pat par medus lāsēm, kas izlīst no šūnām; Es ar šiem vārdiem esmu iesmaržinājis visu kosmosu un svaidījis visu Savu radību; ikvienam, kurš to ir vēlējies, Es esmu ļāvis Sev tuvoties un ieelpot no Manas mutes izplūstošās žēlastības, kuras tiem ir vajadzīgas, lai dvēsele varētu dzīvot mierā, bet sirds arī turpmāk būtu uzpotēta Man un Manam Likumam… kurš gan cits, ja ne Mans Svētais Gars kādai dvēselei spētu dot tik lielu mieru un brīvību? kurš, ja ne Mana labvēlība un Manas Mīlestības neizsakāmais daudzums, tavu dvēseli spētu iecelt Dievišķajā?” (07.08.2002)

4. Debesīs uzņemšana (Atkl 2.11)

„Manas Mātes Bezvainīgā Sirds ir vienota ar Manējo, Es vēlos, lai ikviens no jums dāvātu Viņas Bezvainīgajai Sirdij pienākošos godu; meitiņ, tu redzi, ka cilvēki mūsu dievišķās Sirdis ir apklājuši ar nepateicības, mīlestības trūkuma un zaimu ērkšķiem; ērkšķu vainags attēlo viņu grēku pilnību; Vassula, Es, Vārds, mīlu un cienu Savu Māti; Es vēlos, lai tu viņai tuvotos un godinātu Viņu tā kā Viņu godinu Es; Es vēlētos, lai Viņas priekšā locītos ikviens celis, Es vēlos, lai tu sveicinātu Manu Māti ar Rožukroņa lūgšanu; Es vēlos, lai tu gandarītu par saviem grēkiem, lūdzot Viņas pamācības;” (25.01.1988)

5. Marijas kronēšana Debesīs. (Atkl 12.1 )

„Viņa ir Debesu Karaliene, Viņa ir Mana Māte un jūsu Māte – vismīļākā no sievietēm, skaista kā Debesis un mirdzoša kā Mana Godība. Nav neviena, kurš būtu tik pilnīgs kā Viņa, Manas Dvēseles Iepriecinājums. Viņa ir Sieviete, kuru rotā kronis no divpadsmit zvaigznēm, Viņa ir Manas Godības Trauks, Manas mūžīgās Gaismas Atspulgs. Viņa ir Tā, kuras klātbūtne Manos pagalmos aizēno visu zvaigznāju gaismu; Viņa ir patiesās Gaisma Trauks, kurā, dzīvodams mūsu vidū, mājvietu guva Iemiesotais Vārds;” (11.11.1993)

„palūkojies – Es viņu esmu dāvājis nevien par Karalieni Saviem eņģeļiem un radībām – Es Viņai esmu licis būt par Savu troni;” (25.03.1996)