Rožukroņa Priecīgie noslēpumi

Pārdomas no “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem

1. Pasludināšana (Lk 1.26-38)

„ …Gars kopā ar Mani un Tēvu sacīja: „Marija, žēlastības pilnā, Mēs esam ar tevi; Mēs neapslēpsim no Tevis nevienu no Mūsu noslēpumiem, Mūsu Elpa būs Tavējā, tā būs visšķīstākā Mūsu Godības plūsma; Marija, vistīrākais Mūsu Labuma attēls, Mēs Tavā Sirdī ielejam Savu Mieru, jo šajā vispilnīgākajā Sirdī Es un Mans Dēls, Mēs svinēsim uzvaru; Mūsu Sirdis būs Tava Sirds, tā būs dievišķās mīlestības svelošā krāsns, Mūsu Dvēsele būs Tava Dvēsele (1), (…) Mūsu Gars būs Tavs Gars; patiešām – ikviens, kurš ir vienots ar Mums, kļūst par vienu garu ar Mums; tā ir Viņa, kuru Mēs esam tik ļoti pagodinājuši’…” (25.03.1996)

1 Dvēsele ir jāizprot kā dzīvība (Lk 9, 24).

2. Apmeklēšana (Lk 1.39-55)

„ … tad tiks pacelta visa tava būtība, bet tava sirds uzgavilēs priekā un sajūsmā, ieraugot Vissvētītāko no svētītajām sirdīm, Vissvētāko no visiem svētajiem, ne ar ko nesalīdzināmo Sirdi, kurā deg bezgalīga mīlestība, kurā liesmo tik spilgta uguns; tad, Mans draugs, tu sapratīsi, ko nozīmē Tikums un kā tikumu pilnajā jaunavīgajā Sirdī Es, Dievs, kļuvu par cilvēku; tu ieraudzīsi sava Pestītāja Māti, praviešu Māti…” (25.03.1996)

3. Piedzimšana (Mt 2.1-12 ; Lk 2.1-20)

„šajā Sirdī, šajā žēlastību Bezdibenī, Es parādīju Savu spēku; Debesu un zemes Radītājs debesīs ir atradis Savas Debesis, un žēlastība Savu žēlastību, lai pieņemtu verga stāvokli; Es nonācu pie neaptveramās un apbrīnojamās Pazemības (1), lai kalpotu un nevis, lai tiktu apkalpots; Es, visas cilvēces Pestītājs, apsolītais Mesija, nonācu pie Savas Vissvētākās Sirds vispilnīgākā attēla, lai ar to dalītos sāpēs, priekos, ciešanās, moceklībā, brīnumos, nodevībā, agonijā; Es kopā ar Viņu vēlējos pieņemt pletnes cirtienus, naglu rētas un piesišanu krustā; Mūsu Sirdis vainu izpirka kopā;

1 Mūsu svētās Mātes.

4. Prezentācija templī (Lk 2.22-38)

šodien Es noraugos lejup no Debesīm, lai saskaitītu sirdī šķīstos: ko lai Es saku? vai Mans Upuris bija veltīgs? Mans Gars ir salauzts… Es upurējos, lai atbrīvotu jūs no jūsu grēcīguma un šķīstītu cilvēkus, lai tie kļūtu par Manu Īpašumu un lai viņu vienīgās ambīcijas būtu darīt labu;

Es esmu darījis visu, lai jūs varētu tikt taisnoti žēlastībā un kļūtu par Manas Valstības mantiniekiem; Es jums visiem lielā līdzjūtībā esmu mācījis Manu Likumu un atjaunojis jūs Manā Žēlastības Garā – lai to panāktu, Es daudzkārt pat esmu atkārtojis jau iepriekš teikto; tagad Es jūs mācu dodams jums padomus Svētās Gudrības garā; šī nav jauna mācība, šī ir tā pati Līgavas (1) mācība uz kuru jūs varat paļauties;

jūs visi piederat Manam Namam, jo Es Savu Namu esmu atpircis pats ar Savām Asinīm; katra Manu Asiņu lāse ir izlieta par ikvienu… jūs esat Mans Nams (2)…” (20.01.2001)

1 Baznīcas.
2 Ebr 3, 6

5. Jēzus atrašana svētnīcā (Lk 2.40-51)

„nāciet jūs visi, kas vēl klīstat tuksnesī, sakot: „Es meklēju Savu Pestītāju, bet neesmu Viņu atradis”; mīļotie, atrodiet Mani sirds šķīstībā, atrodiet Mani mīlēdami Mani ar nesavtīgu mīlestību; atrodiet Mani svētumā un sevis atdotībā, kuru no jums sagaidu; atrodiet Mani, ievērojot Manus baušļus; atrodiet Mani ļaunumam atmaksājot ar mīlestību un saglabādami savu siržu vienkāršību; negrēkojiet; nedariet ļaunu un iemācieties darīt labu; meklējiet taisnīgumu un palīdziet apspiestajiem; lieciet uzplaukt un uzziedēt apkārt esošajam tuksnesim; pārveidojiet savu remdenību, liekot tajā aizdegties ugunīgām liesmām; atmetiet savu vienaldzību un apātiju tās vietā liekot liesmojošu degsmi; dariet to visu, lai pēc tam varētu sacīt: „Es meklēju savu Pestītāju un atradu Viņu”; Viņš bija man līdzās, bet es savā tumsībā Viņu nepamanīju; gods Dievam! lai ir slavēts mūsu Kungs! Es tev atgādināšu kā turēt godā Manus Likumus, un Mani Vārdi kļūs par tavas dzīvības avotu;” (08.07.1989)