Vienotība izrietēs no mūsu sirds atgriešanās – tas nozīmē, ka tā nāks no mūsu mīlestības un ticības. Vienotība nav saistīta ar kādas oficiālās vienošanās parakstīšanu, to neieviesīs tie, kuriem pieder vara, jo viņi paši ir sašķēlušies savā starpā. Vienotību izdzīvos un tā būs saistīta ar tiem, kuri būs atļāvuši Svētajam Garam aizskart viņu nabadzību un kļūt par viņu Gaismu. Vienotība izveidosies tad, kad mēs atļausim Kungam izmantot divas atslēgas, kuras Viņš mums piedāvā: mīlestību un pazemību. Ja mēs izmantojam šīs divas atslēgas, tad vienotība svinēs savu uzvaru pār mūsu sašķeltību, kura savā būtībā ir grēks. Vienotība izveidosies tad, kad mēs patiesi iemīlēsim Jēzu Kristu un nomirsim paši sev. Vienotība būs tad, kad mēs pieklusīsim, lai sadzirdētu Kristus balsi un sāksim pildīt Viņa Gribu. Vienotība iestāsies tad, kad mēs pielieksim mūsu galvas, lai apkārtējie aiz tām ieraudzītu Kristus Galvu. Vienotība iestāsies tad, kad mēs savu interešu vietā meklēsim to, kas labpatīk Kristum.

 „Šodien Mana Baznīca ir tik sašķelta kā vēl nekad agrāk. Tā līdzinās Kainam un Ābelam, kuri, būdami brāļi un vienas asinis, tomēr ir bijuši divi dažādi cilvēki. Viens no viņiem bija godīgs un atvērts, bet otrs – nelabvēlīgs un Man nepatīkam. Viens no viņiem bija uzticams un dievbijīgs, kamēr otrs bija nodevējs un dumpinieks. Tādi ir arī Manas Baznīcas locekļi – ir divu veidu – vieni ir bijīgi, bet otri – dumpīgi. Mana Baznīca ir sašķelta…” (29.11.1992)

Mūsu šķelšanās ir patiesi nopietns grēks – mūsu savstarpējā neiecietība sanikno Kungu. Mūsu spītība un lepnība nav saskaņā ar Kunga Garu. Visas šīs lietas pierāda, ka pietrūkst mīlestības un tikai patiesa atgriešanās var nest jaunu mīlestības augli, kas liks mūšu soļiem iet pa izlīguma ceļu. Tikai caur grēku nožēlu cilvēks var atdzimt no jauna un iekšēji izmainīties. Tātad – Svētais Gars mūs vedīs pretim vienotībai tieši pateicoties siržu atgriešanās ceļam. Kādā no vēstījumiem Kungs saka:

„Vienotība brāļu vidū izveidosies ne vien caur vārdiem, bet gan pateicoties Svētā Gara darbībai. Es tev esmu dāvājis žēlastību ilgoties pēc vienotības un izdzīvot to tādu, kādu Es vēlos… Es gribu, lai tu kļūtu par dzīvu piemēru nākamajai vienotībai. Ikviens, kurš palūkosies uz tevi, ieraudzīs vienotību tādu, kādu to ir iecerējusi Mana Sirds. Neļauj tiem, kuri nespēj aptvert Manu plānu tevī, laupīt tev drosmi. Dāvana, kuru esmu tev devis, ir vērtīgāka par pērlēm un par visiem šīs pasaules dārgumiem kopā!... Es, Dievs, tev nepārmetīšu to, ka tu izdzīvo šo vienotību – Es pārmetīšu tiem, kuri apšauba un vajā tev uzticēto misiju. Šīs apsūdzības ir kā akmens, kurš tiek raidīts tieši Manās acīs… Es tev saku – izplati Manus vēstījumus cik vien plaši tas ir iespējams. Atceries, ka vienotība nāks līdz ar pazemību un mīlestību. Tagad, lai tava sirds glabā sevī šos vārdus: vienotības sasniegšanai, Man ir vajadzīgi upuri. (30.09.1993)