Vassulas uzruna Jeruzalemē, 1998.gada maijā

Savā bērnišķīgajā ticībā es tiešām ticu, ka tas, ko esmu šeit pierakstījusi, ir Viņa iecere. Es vēlos pateikties ikvienam šeit klātesošajam ne vien par to, ka esat mērojuši ceļu uz Svēto Zemi, lai piedalītos šajās rekolekcijās un svētceļojumā, bet arī par visu to smago darbu, ko esat paveikuši “Patiesas dzīves Dievā” labā un visām jūsu pūlēm izplatot šo dievišķo Darbu.

Brāļi un māsas, kā jūs zināt, jūs esat tikuši aicināti būt līdzdalīgi mūsu Kunga darbos. Tomēr jums vienmēr būs jāpaliek nomodā, lai nepadotos pašapmierinātībai, sevis attaisnošanai un citiem smagiem kārdinājumiem. Mēs visi esam aicināti uz nepamanāmu kalpošanu Dieva mierā, mīlestībā un Jēzus Garā. Neskatoties uz visdažādākajiem šķēršļiem un mežonīgajām vajāšanām, “Patiesa dzīve Dievā” vēl arvien ir dzīva un tā izplatās daudz plašāk nekā agrāk. Tas viss – tikai pateicoties Jēzus Garam, kas uztur Savu darbu. “Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti, esam bez padoma, un tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti, esam satriekti, tomēr neesam pamesti…” (2 Kor 4, 7 – 9)

Kā es jau teicu pagājušajā gadā – Jēzus vēlas, lai mēs būtu pazemīgi. Nevienam nevajadzētu kaut ko darīt sāncensības vai konkurences garā, jo tas būtu pretrunā Kristus tēlam. Svētais Pāvils norādīja apustuļiem, ka citi vienmēr ir jāuztver kā pārāki par pašu. (Flp 2, 3) Tāpēc nevienam nevajadzētu piesavināties jebkādus amata nosaukumus kā piemēram – “Patiesas dzīves Dievā” prezidents, koordinators vai sekretārs… Mēs visi esam šīs dievišķās vēsts strādnieki un mums tā ir jāizplata kopīgiem spēkiem.

Svētais Gars mūs mudina darboties ātri, bet arī efektīgi, nekad nezaudējot līdzsvarotību un mieru. Jēzus soļi ir ātri – par to liecina tās misijas, kuras Jēzus mani ir aicinājis uzņemties pēdējo mēnešu laikā. Viņš mani ir sūtījis uz vietām, kuras cilvēciski šķiet neiespējamas, tomēr Dievam viss ir iespējams. Dažkārt es gribētu pateikti Jēzum, ka mans “drīz” pamazām sāk līdzināties Viņa izpratnei par to, kas ir “drīz”. Un tomēr daudzi no notikumiem mums ir tuvāk nekā mēs to iedomājamies. Par to liecina temps kādā strādā mūsu Kungs. Kad es runāju par kādiem notikumiem tie nav jāievieto nākamo visļaunāko pareģojumu sarakstā, bet gan jāuztver ar cerību un prieku.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad es vēlētos jūs aicināt apliecināt Dievam jūsu mīlestību. Es to izteikšu tiem pašiem pagājušā gada vārdiem:

“Es vēlētos, lai arvien vairāk asociāciju izplatītu Kristus vēstījumus arvien spēcīgāk un efektīvākā veidā.” Ar šiem vārdiem es vēlējos pateikt, ka ir jācenšas evaņģelizēt rīkojot konferences. Es arī piebildu: „un, ja man pēkšņi vairs nav iespējas doties misija – ko tad jūs darīsiet ar „Patiesu dzīvi Dievā”? Ko jūs domājat par vēstījumu, kurā ir teikts, ka laiku beigās Jēzus un Marija liks celties apustuļiem, mācīs viņus un sūtīs viņus evaņģelizēt? Jēzus Kristus vārdā es jūs lūdzu sākt evaņģelizēt. Pirms uzrakstīt šos vārdus „Jēzus Kristus vārdā”, es mirkli šaubījos. Es lūdzu Jēzum, lai ar Rakstu starpniecību Viņš man atklātu vai es nekļūdos. Es atvēru Bībeli un uzdūros apustuļa Pāvila teiktajam: „To jums rakstu nevis jūs apkaunodams, bet gan pamācīdams kā savus mīļus bērnus. Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu, jo es, evaņģēliju sludinādams, jūs esmu dzemdinājis Jēzū Kristū. Tagad es jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei. Tāpēc es jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns Kunga darbā, tas jums atgādinās manus, Kristus dotos, noteikumus, kā es visur mācu katrā draudzē.”(1 Kor 4, 14 – 17)

Jēzus saka, ja jums ir ticība, bet jūs neevaņģelizējat, tad šī ticība ir veltīga… Arī evaņģelizācija ir žēlsirdības darbs, jo jūs to darāt dvēseļu pestīšanai. Ir pagājis gads, kopš esam saņēmuši šo Jēzus vēstījumu, tomēr nav redzams, ka uz to būtu saņemta kāda atbilde. Ļoti nedaudz ir to, kuri ir rīkojušies saskaņā ar Viņa Vārdiem.

Tēvs Milheiro un māsa Izabella no Portugāles ir paveikuši milzīgu evaņģelizācijas darbu Portugāles cietumos un izplatījuši ļoti daudzas vēstījumu grāmatas. Viena no jaunākajām Atēnu grupām ir centusies atrast dažādus televīzijas kanālus, kuri piekristu regulāri izbrīvēt laiku, lai pārraidītu viņu liecības. Tātad – šī grupa evaņģelizē ar televīzijas starpniecību. Ja kāds vēlas pārņemt kādu ideju – ejiet un parunājiet ar šiem cilvēkiem, kamēr viņi vēl ir mūsu vidū. Ja kāds kaut ko vēlas pārrunāt ar mani – nevilcinieties pienākt pie mani. Ja 1999.gadā vēlaties organizēt kādu tikšanos, pienāciet un pārrunāsim to šo dienu laikā un norunāsim konkrētus datumus. Daudzi datumi nākamajā gadā jau ir aizņemti un jau ir paredzētas misijas dažādās valstīs.

Šodien, daudz izteiktāk nekā agrāk, es īpaši vēlētos uzsvērt to, ka daudzi no jums ir nobrieduši kļūt par vēstījumu lieciniekiem. Jēzum ir vajadzīgi apustuļi. Kāpēc jūs šaubāties un baidāties spert šo soli? Atļaujiet man jums izstāstīt patiesu stāstu:

Tas ir stāsts par to, kā Kungs „pieķēdēja” tēva N. plaukstu pie Savējās un „izvilka” viņu uz Keralas (Indijā) rekolekciju centra skatuves liecināt par „Patiesu dzīvi Dievā” tā, kā to parasti daru es. Es nevarēju iebraukt Indijā, jo nebija nokārtota vīza, bet tēvam N. šī vīza bija un viņš iekļuva valstī. Man bija paredzēts uzstāties jau pirmajā atbraukšanas dienā. Uz tikšanos bija ieradušies vairāki tūkstoši cilvēku un pateicoties tēvam Mattam un viņa līdzstrādniekiem, tikšanās bija noorganizētas ļoti labā līmenī. Tomēr es biju „iestrēgusi” bez vīzas un cilvēki gaidīja… Tad es sapratu, ka Jēzus vēlas, lai tēvs N. uzsāktu savu apustulātu un pa telefonu viņam paskaidroju, ko Kungs vēlas. Es viņam teicu: „Vienkārši esiet mana atbalss, dariet kā es – esiet atbalss atbalsij…”

Kungs Jēzus kristus ir sagatavojis daudzu no jums, Viņš jūs ir pietiekami pabarojis ar vēstījumu starpniecību, un devis jums žēlastības ar kuru palīdzību jūs varat kalpot Viņam ar mīlestības darbiem. Šādā veidā jūs varat kalpot ne vien Jēzum, bet arī savam tuvākajam. Kā jau teicu – šāda kalpošana ir žēlsirdības darbs, jo evaņģelizējot jūs sevi atdodat citiem, jūs upurējaties. Darot šo darbu, jums būs jāpaļaujas uz Svēto Garu – ja jūs balstīsieties tikai paši uz saviem spēkiem, tad, lai arī cik dedzīga šķistu jūsu rīcība, jūs ātri vien pakritīsiet.

Daudzi no jums uzdos jautājumu kā sākt šāda veida kalpošanu.

Mums ir ļoti daudz pusstundu un stundu gari videoieraksti, kurus esmu ierakstījusi – par tiem var interesēties pie Toma Ostina no Šveices. Konferences laikā jūs varat nodemonstrēt kādu no šiem ierakstiem – it īpaši tos, kuros tiek stāstīts par vēstījumu aizsākumu. Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir publika. Varat sagatavot nelielu plakātu par konferenci un tā būs sava veida reklāma. Šādas konferences varat rīkot dažādās savas valsts pilsētās – tas ir veids, kādā iepazīstināt ar vēstījumiem. Jūs varat arī rīkoties kā es, tikai dot savu liecību, kurā citējat vēstījumu fragmentus. Jūs varat sagatavot konferenci par Svēto Garu, par divu Siržu uzvaru, par Vienotību, par atkrišanu, par Vissvētākās Trīsvienības Mīlestību u.t.t.

Tos, kuri liecina, es gribētu lūgt liecības laikā būt uzticīgiem „Patiesas dzīves Dievā vēstījumiem un neiejaukt savā liecībā salīdzinājumus ar citiem vēstījumiem pat, ja tie ir autentiski. Ja cilvēki vēlas uzzināt šīs prasības iemeslu, jūs varat pienākt pie manis personiski, es jums paskaidrošu.

Daudzi no jums ir dzirdējuši mani daudzas reizes un jūs zināt, ko es saku. Jūs zināt arī to, ka viss, ko esmu iemācījusies, es to esmu iemācījusies ar vēstījumu starpniecību. Tēvs Umana no Kolumbijas, kurš šoreiz nav mūsu vidū un kurš ir sarakstījis grāmatu par „Patiesu dzīvi Dievā” man teica, ka ir izlasījis vēstījumus sešas reizes. Es zinu, ka tēvs Edvards O`Konors no Notre Dame Universitātes, kurš ir uzrakstījis vairākus rakstus par „Patiesu dzīvi Dievā”, arī ir izlasījis vēstījumus vairākas reizes.

Es vēlētos brīdināt visus tos, kuriem ir tendence liecības laikā iepīt liecībā tēmas, kurām nav nekādas saistības ar „Patiesu dzīvi Dievā” – esiet uzmanīgi. Tie, kuri liecina, viņiem ir jāliecina par vēstījumiem tādi kādi tie ir doti. Atcerieties, ka šī ir Cerības vēsts un tā sniedz dvēselēm mieru. Vēstījumi ir Vissvētākās Trīsvienības Mīlestības vēstule. Ja kāds vēstījumus pasniegs savādāk un viņa runa būs vairāk sātana nekā Dieva iedvesmota, man būs jālūdz šiem cilvēkiem vairs neevaņģelizēt, jo viņu liecība netiek sniegta vēstījumu gaismā. Jēzus reiz man kaut ko iemācīja un es to nekad neaizmirsīšu. Jēzus man teica, ka liecinot man ir jāliecina vienīgi par to, ko Viņš man ir iemācījis ar vēstījumu starpniecību un es nedrīkstu pievienot kaut ko no devis. Tas ir viens no viņa visvērtīgākajiem norādījumiem un, lai nenovirzītos no Patiesības ceļa, es cieši pieturos pie šī likuma.

Diemžēl ir cilvēki mūsu lūgšanu grupās, kuriem ir tendence novirzīties no taisnā ceļa un iegrimt tukšos minējumos. Ir tādi, kuri tic, ka viņiem ir dziedināšanas dāvana vai arī spējas lasīt dvēselē. Daži sludina lietas par kurām vēstījumos nekas nav rakstīts – viņi izgudro gaidāmos notikumus par kuriem Jēzus nekad nav vēstījis. Viņu rīcība un izteicieni cilvēkos no ārienes spēj izraisīt vienīgi nepamatotas šaubas, tie neatklāj Dieva ieceres, kas parasti atklājas ticībā. Liekot parādīties pirmajā plānā savai personiskajai uzskatu sistēmai viņi nodara pāri vēstījumiem un tai patiesībai, kas tajos ir apslēpta. Es vēlētos šiem cilvēkiem lūgt, lai viņi pievērš savas sirdis Dieva mīlestībai un Kristus spēkam. Kad lieciniet – lieciniet tā, lai jūsu liecībā ir patīkami klausīties, lai tajā ir atjautības pieskaņa un centieties pieskaņot savas atbildes ikviena klātesošā vajadzībām. Lūdziet, lai Debesu Tēvs dod mums iespējas evaņģelizēt, lai atveras durvis vēstījumu sludināšanai un Dieva žēlsirdīgās mīlestības tālākai izplatīšanai.

Kādā no vēstījumiem Jēzus man teica:

„Tavu darbu augļiem ir jāvairojas viņu rokās.” (1995.gada 3.marts)

 

Tas nozīmē, ka tagad Viņš no jums sagaida darbus un evaņģelizāciju. Nav jēgas būt lūgšanu grupai, kura ir noslēgusies sevī un kura nedara mīlestības darbus. Cilvēkam ir jāprot atdot savs laiks, savs brīvais laiks un pat sava dzīve par saviem brāļiem un māsām, ir jāspēj doties tuksnesī pie tiem, kuri tik ļoti ilgojas iepazīt Dieva Mīlestību.

Nesen saņēmu kartiņu no kāda priestera. Uz tās bija iespiesti šādi vārdi: „Izejiet laukā, lai rūpētos par citiem, izejiet laukā, lai izrādītu maigumu, izejiet laukā, lai darītu labu, izejiet, ne mirkli nešauboties…” Atļausim šiem vārdiem iedvesmot arī mūs. Ja jūs patiešām mīlat savu tuvāko kā sevi pašu, jūs iesiet laukā, lai sasniegtu katru dvēselei, kura vēlas uzzināt, ka Jēzus mīl arī viņu.

Vairs nebaidieties – ejiet un evaņģelizējiet un evaņģelizējot jūsu ticība pieaugs. Šādā veidā jūs pagodināsiet Dievu. Viņš man ir daudzas reizes sacījis: „esi Mana atbalss!” Es jums šodien saku: „Dariet kā es.” Kļūdami par atbalss atbalsi jūs liksiet izskanēt Dieva vēstījumiem. Un vienmēr atcerieties šo moto: ļaunumam atmaksājiet ar mīlestību.

Ja jūs atļaujat Garam sevi vadīt, jums nedraud novirzīšanās no ceļa un padošanās kārdinājumiem. Ja kāds ir ass pret otru un cenšas savu tuvāko saraustīt gabalos, svētais Pāvils viņam atgādina: „Esiet nomodā, jo tā jūs varat sagraut visu kopienu.” Šāds gars nav no Dieva. Gars ienes cilvēku attiecībās mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labumu, uzticēšanos un mērenību. Tāpēc veltīsim sevi Svētajam Garam un atļausim Viņam mūs vadīt.

Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir iznākuši vairāki žurnāli un avīzes un tas liecina par labiem augļiem. Šogad ir izveidojušās vairākas jaunas lūgšanu grupas un arī tas ir labs auglis. Es esmu uzaicināta liecināt vairākās jaunās valstīs, kuras vēlas dzirdēt vēstījumus. No kurienes, kā jums šķiet, ir visi šie labie augļi, ja ne no paša Kunga, Kurš, kad mēs esam gatavi darīt Viņa Gribu un esam Viņam atvērti, ir gatavs mums atvērt Savu visvareno Roku!

Kā Jēzus man saka: „tavs skrējiens vēl nav galā”, tā arī es saku jums: „jūsu skrējiens vēl nav galā”. Tā jūdze par kuru Viņš runāja pirms kāda laika ir izstiepusies kā gumija un tagad šķiet bezgalīga. Lūk, šeit es stāvu, pieķērusies Viņa drēbju apmalei kamēr Viņa soļi ar katru mirkli kļūst arvien ātrāki…

priekšā, kuriem vēl līdz šim nepatīk nekas no tā, ko es runāju vai daru, ir apveltījis mani ar Savu spēku. „Es ticēju un tāpēc es runāju.” (Izc 34, 33) Dievs mani nekad neatstās, Viņš man vienmēr dos spēku, lai ar manu starpniecību Viņa vēstījums izplatītos visā pasaulē. Kungs ar Savu vareno roku vienmēr steigsies mani izglābt no visiem ļaunā gara uzbrukumiem un kādu dienu ievedīs mani savos Debesu pagalmos. Viņam lai ir gods mūžīgi mūžam!

Tāpēc kļūsim padevīgi kā avis – caur šo padevību mēs sāksim sajust Svētā Gara klātbūtni. Šī klātbūtne mūsos līdzināsies kvēlojošai mīlestības liesmai. Lai mūsu Valdnieks valda mūsu dzīvēs un ved mūs mīlestības pavadā darot par Visaugstā Dieva lieciniekiem Lai mēs bezbailīgi sludinām Viņa Vārdu un kļūstam par dedzīgiem šo laiku beigu apustuļiem. Kādā no vēstījumiem Kungs saka:

„Šie laiku beigu apustuļi piesauks Dievu Tēvu, bet Dievs, viņu Tēvs uzrunās viņu garu. Viņu mēles līdzīgi abpusgriezīgam zobenam sadragās manas Baznīcas ienaidniekus un liks nākt gaismā viņu sludinātajām ķecerībām. Tomēr viņi nepazīs baiļu, jo Es viņus apveltīšu ar drosmes garu – viņi satrieks herēzes, lai taisnībā un uzticībā to vietā liktu uzplaukt patiesībai un mīlestībai.”

Tāpēc iegrimsim Jēzus un Marijas Sirdī un šajās Sirdīs pasmelsim spēku iziet pasaulē, kļūt par šīs laiku beigu cīņas kareivjiem, kuri bez bailēm sludina Dieva Vārdu un Patiesību. Āmen.