“Ik gadus sviniet šo dienu, kurā Es tevi un daudzus citus esmu ievedis Savā Sirdī un ļāvis tajā atrast neskaitāmus dārgumus, kurus biju aiztaupījis jūs laikiem. Neaizmirstiet šo dienu…” (28.11.1995)

Vassulas raksta:

Mums visiem, kuri sekojam “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem, Jēzus vaicā: “Vai esi laimīgs, ka visus šos gadus esi varējis būt ar Mani šādā veidā?” Viņš turpina: “Tu esi kļuvis par daļu no Manis, bet Es – par daļu no tevis. Manī tu esi atradis sev mājokli, bet Es esmu atradis mājas tevī…” Šajā pašā vēstījumā, nedaudz tālāk, Jēzus saka: “Mans ceļš ir taisns, veids, kādā Es jums tuvojos, ir iepriecinājuma pilns… Jūsu Karalis ir pilnīgs un skaists.”

Šie Kristus vārdi ir jāizdzīvo – it īpaši tas attiecas uz tiem, kuri ir tikuši aicināti būt par “Patiesas dzīves Dievā” apustuļiem. Kad Kungs saka, ka Viņa ceļš ir taisns, Viņš sagaida no mums, ka arī mēs taisnotu savus ceļus un, esot daļa no Viņa, kļūtu par piemēru citiem. Tieši tāpēc mūsos nedrīkstētu būt pat netikuma ēna. Kur ir tikums, tur ir arī Gaisma, kur ir mīlestība, tur ir arī Dievs. Tāpēc es vēlos aicināt visus tos, kuri ir tikuši aicināti “Patiesā dzīvē Dievā”, lai jūs izdarītu īpašu izlīguma aktu. Ja tā ir gadījies, ka esat sevī paturējuši īgnumu pret kādu, tad, Jēzus dēļ, šajā svētku dienā ejiet un izlīgstiet, un veltiet šo savu rīcību Jēzum Kristum. Esmu pārliecināta, ka Viņš šādu jūsu rīcību uztvers kā ziedu buķeti un mierinošu vīraku. Tāpēc ejiet un izlīgstiet ar savu brāli, lai godīgi varētu teikt Dievam: “Tavs kalps dzīvo saskaņā ar Taviem vēstījumiem, jo tagad es esmu izlīdzis ar Tevi.” Izlīgstot ar brāli, jūs esat izlīguši arī ar Dievu.

Ja jūs dzīvojiet saskaņā ar Kristus vēstījumiem, bet, sludinādami par izlīgumu, paši neesat izlīguši, tad lūgšana Dievam kļūst tikai par tukšiem vārdiem. Kādu dienu Dievmāte sacīja: “Esmu nākusi pie jums visiem, lai lūgtu jūs izlīgt ar Dievu un vienam ar otru… Nācu jums atgādināt, ka patiess Dieva apustulis ir tas, kurš dara Dieva gribu. Mīlēt nozīmē darīt Dieva gribu.” (6 – 8.12.1993) Neskumdiniet Dievmāti saglabājot savā sirdī īgnumu, kurš līdzinās čūskai. Protams, jūs negribēt dzirdēt Dievmāti kādu dienu jums sakām: “Kad es aicināju uz izlīgumu, jūs, visi būdami saistīti savā starpā, neklausījāties manī.” (6 – 8.12.1993)

Dievs mani aicināja un es Viņam atbildēju. Viņš runāja un es ieticēju. Kad Viņa darbs sāka plesties plašumā un raža kļuva arvien bagātāka, bija vajadzīgi arī strādnieki. Tad Tēvs, kurš redz visas lietas, paskatījās uz jums un jūs aicināja. Jūs atbildējāt Viņa aicinājumam un ar savu “jāvārdu” iepriecinājāt Viņu.

Atbilde Viņa aicinājumam ir bijusi žēlastība, kas jums ir likusi uzplaukt, tā ir Dieva dāvana, kas izplūst no Viņa bezgalīgās Žēlsirdības. Un, kā Kungs mums ir sacījis, pēc mūsu piekrišanas, Viņš mūs ir audzinājis un veidojis par šo laiku beigu apustuļiem. Kungs ir teicis:

„Ir teikts, ka laiku beigās Mūsu Sirdis (Jēzus un Marijas Sirdis) liks celties apustuļiem, kuri tiks dēvēti par laiku beigu apustuļiem. Šos apustuļus audzinās un mācīs Debesu Karaliene un Es pats – Mēs tos mācīsim iet pie visām tautām un bez bailēm sludināt Dieva Vārdu. Pat, ja ienaidnieka viltīgie uzbrukumi liks viņiem mirkt asinīs, tie netiks salauzti.

Kā abpusgriezīgs zobens viņu mēle caururbs Manas Baznīcas ienaidniekus un liks nākt gaismā šo ienaidnieku sludinātajām ķecerībām. Mani apustuļi nekad nepagurs un nebaidīsies, jo Es tiem došu drosmes garu. Iznīcinošā pātaga viņus neskars un viņi neatstās neapgrieztu nevienu akmeni. Viņi vajās grēciniekus, viltīgos runātājus, varenos un lepnos, liekuļus un Manas Baznīcas nodevējus. Viņi tos vajās ar Manu Krustu vienā un ar Rožukroni otrā rokā. Un Mēs būsim viņu pusē. Viņi graus ķecerības to vietā liekot celties uzticībai un patiesībai. Viņi būs indes pretinde, jo kā pavasara pumpuri būs izplaukuši no Jaunavas Marijas ķēnišķīgās Sirds. (03.04.1996)

Dievmāte, kas virs šīs zemes ir likusi nogatavoties ne vienam vien Miera ražas laukam, aicina savus bērnus pulcēties kopā un vienprātīgi lūgties. Dažiem, kurus viņa ir aicinājusi, viņa ir arī uzticējusi īpašu uzdevumu izplatīt Viņas vēstījumus. Mēs nekad nevaram zināt, kad Kungs atnāks mums pakaļ, tāpēc ikviena diena ir jāizdzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā diena virs šīs zemes.

Jēzus mums vēlreiz atgādina:

“Es ienācu tavā zināšanu trūkumā un devu tev uzdevumu, kas daudzkārt pārsniedz tavas spējas. Es tev darīju zināmu Savu Vissvētāko Sirdi un Es šo auksto pasauli, kura grimt savu noziegumu asinīs, turpināšu iepazīstināt ar tajā apslēptajiem dārgumiem; Es likšu Avotam, kas izplūst no Manas Vissvētākās Sirds, pārpludināt šo auksto pasauli un nest dzīvību ikvienā vietā, kur tas plūdīs. Piepildīsies Mans Apsolījums, jo Svētais Gars, Dzīvības Devējs, valdīs pār šo samaitāto sabiedrību un pārvērtīs šos cilvēkus taisnā tautā, kura balstīsies svētumā un taisnībā. (28.11.1996)

Priecāsimies Kungā, lai jau tagad mēs piedzīvotu Debesis. Ļausim Svētajam Garam dzīt saknes mūsu siržu dziļumos un pārveidot mūsu dvēseli, iespiežot tajā Kristus dievišķo tēlu. Lūgsimies ar vārdiem, kurus Kungs mums ir devis: