True Life In God - Vassula Ryden  Vēstules Ko nozīmē Svētā Gara zaimošana
2020.gada 13.martā
Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…
Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102
|
|
Ko nozīmē zaimot Svēto Garu
Nesen Vassula saņēma kādu vēstuli no sievietes, kura agrāk ir ticējusi vēstījumiem, bet tagad domā, ka šie vēstījumi nav no Dieva. Sieviete savā vēstulē citē vēstījuma vārdus: “Apklusināt Manu balsi ir nāvīgs grēks…” (2000.gada 28.septembris) kā arī Vassulas 2002.gada 10.janvāra vēstuli.
Vassula atbild uz šiem iebildumiem:
________________________________________
Ja cilvēks labo, kas izplūst no Dieva Žēlsirdības dēvē par ļaunumu, tas patiešām ir nāvīgs grēks. To pašu var attiecināt uz tādu cilvēka rīcību, kas cenšas apklusināt Dieva balsi, jo šāda rīcība neļauj dvēselēm iepazīt Dieva gribu, saņemt Viņa žēlsirdības dāvanas un tikt glābtiem tā vietā, lai šīs dvēseles pazustu. Dievs dod dāvanas – tā var būt dziedināšanas dāvana, atziņas runa, pravietojums vai jebkāda cita dāvana – un šīs dāvanas vienmēr ir paredzētas, lai celtu Baznīcu. Dieva dāvanas izplūst no Viņa neizmērojamās Žēlsirdības. Ja kāds pavisam netic Dieva dāvanām, tad šāds cilvēks savā sirdī automātiski mazina Dieva Žēlsirdības ietekmi. Tiek mazināta nevis dāvanas nesēja vai pašas dāvanas, bet gan Dieva Žēlsirdības nozīme.
Ja cilvēks sāk tiesāt Dieva darbus un uzskatīt tos par ĻAUNUMU, tos vajāt un apmelot, piedēvējot tos ļaunajiem gariem, tad šāda rīcība var tikt klasificēta kā Svētā Gara zaimošana. Dievišķā darbība, kuru iedvesmo Svētais Gars, tiek dēvēta par ļaunumu un tā ir zaimošana. Piemērs šādai rīcībai ir arī Svētajos Rakstos, kad Jēzus izdarītais brīnums tika piedēvēts Belcebulam. Ko Jēzus toreiz teica? Šķiet, ka vēstules autore pazīst Rakstus, tomēr viņa nav sapratusi šo fragmentu un tā saistību ar Dieva Žēlsirdības darbu.
Tādi svētie kā svētais Simeons, svētā Katrīna no Sjennas, svētais Siluāns un citi ir apliecinājuši šādu nostādni. Svētajai Ģertrūdei Jēzus parāda cik stingrs Viņš var būt attiecībā uz tiem, kuri nosoda Viņa dievišķo darbu šajā svētajā (viņas rakstus). Jēzus lūdza svētajai Ģertrūdei, lai Viņa teiktais tiktu publicēts, bet viņa, baidoties no apmelojumiem un cilvēku neticības, šaubījās un vilcinājās. Tad Kungs viņai sacīja: “Kas attiecas uz tām sirdīm, kuras ir tik ļaunas, ka vēlētos apmelot manas dāvanas – lai viņu grēki pārklāj viņus pašus, bet tu paliec bez vainas…” (Raksti saka, ka Dieva bardzība ir tikpat liela kā Viņa Žēlsirdība)
Mūžīgais Tēvs saka svētajai Katrīnai: “Šo un citu grēku dēļ cilvēki padodas NEPATIESAM SPRIEDUMAM – to Es vēlos tev paskaidrot. Mani darbi, kuri visi ir taisnīgi un tiek darīti patiesībā, ar mīlestību un žēlsirdību, viņus nemitīgi ieļauno. Šī nepatiesā sprieduma dēļ, kuram klāt bija pielieta arī skaudības un lepnības inde, tika iznīcināti un nepatiesi notiesāti Mana Dēla darbi. Viņa ienaidnieki meloja, sakot: “Šis izdzen ļaunos garus Belcebula spēkā.” Tie grēcinieki, kuri ir patmīlības, nešķīstības, lepnības, skaudības, alkatības, nešķīstas steigas un nepacietības pilni, vienmēr ieļaunojas uz Mani un Maniem kalpiem, jo uzskata, ka viņi tikai izliekas par tikumīgiem. Viņi ieļaunojas, jo viņu sirds ir satrunējusi, tā pieviļ viņu maņas tādēļ labais viņiem šķiet ļauns, bet ļaunais – labs.”
Ja cilvēks netic privātām un pravietiskās atklāsmēs un nepievērš tām uzmanību, tā ir viena lieta. Tas nav nāvīgs grēks, jo viņi NESPRIEŽ par šo lietu. Nāvīgs grēks sākas tad, ja cilvēks ar nodomu dēvē par ļaunu to, kas ir svēts un vajā Dieva žēlsirdīgos darbus. Svētais Pāvils tādus dēvēja par „Theomakhi” – Dieva apkarotājiem. Ja vēstules autore citē rakstus, viņai vajadzētu arī iedziļināties tajos un neaizmirst, ko Kungs ir teicis par labo koku un tā labajiem augļiem.
Lūk, ko saka svētais Simeons: “Brāļi un tēvi, lūk, ko saka Pestītāja svētie vārdi: “Ikviens grēks cilvēkam tiks piedots izņemot Svētā Gara zaimošanu – šis grēks netiks piedots nedz tagadējā, nedz nākamajā paaudzē.” Kas tad ir Svētā Gara zaimošana? Svētais Vasīlijs saka, ka zaimot Svēto Garu nozīmē piedēvēt Viņa darbus ienaidnieka garam. Kā tas notiek? Tas notiek tā, ka cilvēks, redzot kādus brīnumus vai arī dievišķas dāvanas savos brāļos, kā piemēram līdzjūtību, asaras, pazemību, dievišķās zināšanas, gudrības vārus vai kādu citu dāvanu, ko Gars dod tiem, kuri mīl Dievs, piedēvē to ļaunajam garam. Svēto Garu zaimo arī tas, kurš piedēvē dēmona iedvesmotiem maldiem arī Dieva Tēva pavēļu pildīšanu un dievišķā Gara iedvesmotu rīcību. Tieši to senie jūdi izvirzīja kā apsūdzību pret Dieva Dēlu.”
Citēšu arī svēto Siluānu no Atosa kalna: “Nepieņemot (dāvanu, ko Kungs kādam ir devis), kristietis cenšas sevi pasargāt no ļaunā gara maldiem, kurš varētu sevi uzdot par dievišķu iedvesmu. To nepieņemot kristietis nedod vaļu maldinošajiem gariem un sātana mācībām. “Nenoliedzot” cilvēks pasargā sevi no citām briesmām – no iespējas piedēvēt dievišķo darbību dēmoniem un tātad – no Svētā Gara zaimošanas un farizeju rīcības, kuri sacīja par Kristu, ka “šis neizdzen ļaunos garus savādāk kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, spēku”. Otrās briesmas ir daudz bīstamākas par pirmajām, jo dvēsele var pierast atgrūst žēlastību, sākt to ienīst un arvien vairāk pretoties Dievam un mūžības perspektīvā kļūt par to, kuras “grēks netiks piedots nedz šajā pasaulē, nedz nākamajā.” Dvēsele, kas bez kavēšanās atzīst savu nepareizo rīcību, ar nožēlas palīdzību sasniedz pestīšanu, jo vienīgais grēks, ko nevar piedot, ir tas, kurš nav nožēlots.”
Lūk, ko Jēzus saka Marijai Valtortai, kad cilvēki saka: “Ja šis ir Dieva darbs, tad Viņš arī par to parūpēsies”, bet paši pagriež tam muguru. Jēzus saka: “Šiem cilvēkiem vajadzētu daudz pārdomāt Evaņģēlija fragmentu, kurā Es, mācītāju Mācītājs, iemiesotā Gudrība un Patiesības Vārds, esmu teicis, ka grēki pret Svēto Garu netiks piedoti. Un šis patiešām ir Dieva Gara, Mīlestības, Tēva un Dēla darbs. Gars, kurš zina visu patiesību, nāk to pateikt cilvēkiem, kuri ir ierauti mūsdienu juceklī.”
Visbeidzot, es vēlētos citēt profesoru Nīlsu Kristiānu Hvidtu no Romas Gregoriāna universitātes, kura doktora disertācija bija saistīta ar pravietošanu. Šis ir citāts no nodaļas “Pravietošanas pirmbaznīcā”:
“Ticīgajiem tiek dots padoms neiznest pāragru spriedumu par praviešiem. “Nemēģiniet tiesāt nevienu pravieti, kurš runā Svētā Gara spēkā, jo ikviens grēks tiks piedots izņemot šo.” Didahe nopietni brīdina netiesāt tos, kuri nes visas Dieva Gara sūtīto zīmes, jo tas nozīmēt Svētā Gara zaimošanu – vienīgo grēku, kas nevar tikt piedots (Mk 3, 23). Ikviens, kurš vēršas pret īstu pravieti, riskē sagrēkot pret Svēto Garu, jo patiess pravietis runā Gara spēkā.”
Ja man būtu vairāk laika, es atrastu arī vairāk atsauču par šo tēmu – cerams, ka kādu dienu man izdosies to izdarīt.
Ja vēstules autori tas interesē un viņa meklē patiesību, es viņai ieteiktu nopirkt svēto rakstus un pašas labā tos palasīt. Tradīcija seko Rakstiem. Piemēram, tādi ir svētās Katrīnas dialogi ar mūžīgo Tēvu. Parasti es nekad neatbildu un nereaģēju uz šāda veida kritiku – es to neņemu vērā, jo neesmu šeit, lai kādu pārliecinātu. Cilvēki var izvēlēties – ticēt vai ne, tomēr viņiem ir skaidri jāapzinās Kunga teiktais: „Netiesājiet, lai arī jūs netiktu tiesāti..” Šie vārdi jo īpaši attiecas un nepatiesu spriedumu.
Diemžēl daudziem šķiet, ka viņi visu zina (šādi izsakās Medžugorjes Dievmāte), bet patiesībā viņi nezina neko. Tāpēc, izdarot šādu spriedumus ir vajadzīgs kaut nedaudz pazemības. Sievietei nevajadzētu domāt, ka viņa šīs lietas izprot labāk nekā visi teologi, kuri daudzkārt ir pārlasījuši “Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus un sarakstījuši garīgas grāmatas par atsevišķiem vēstījumu fragmentiem. Vēstules autorei nevajadzētu domāt, ka viņa ir atklājusi ko tādu, ko teologi nav pamanījuši vai nav sapratuši. Cilvēka vēlme uzskatīt sevi pārāku par citiem ir ļoti tipisks ļaunā gara kārdinājums. Mums visiem vēl ir daudz jāmācās.
Kristū,
Vassula
|
| | |
|
