True Life In God - Vassula Ryden arrow Citi žēlsirdības darbu projekti

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Ir pabeigta pirmās „Patiesas dzīves Dievā” pamatskolas celtniecība!

Izcelsme

Pirms 3 gadiem, 2004.gada 30.aprīlī, mēs saņēmām e-pastu no Karmenas un Havjēra Pelajo Meksikā. Viņi mūs informēja, ka: „Misis Liduvina Olivares de Garsija no Juventino Rosas, Guanajuato Meksikā vēlas ziedot visus savus ietaupījumus tiem, kuriem tie būtu vairāk vajadzīgi nekā viņai. Viņa tos vēlas ziedot Beth Myriam Dakā, Bangladešā. Liduvinas kundze ir lauku skolotāja un viņa vada lūgšanu grupu, kurā ir 160 bērni.” (30.04.2004)
Liduvinas kundze ir viens no otro, Meksikā notikušo, Latīņamerikas rekolekciju augļiem.
Vienīgais, ko Liduvinas kundze lūdza savā vēstulē, bija lūgties par viņas dēlu Arturo, kuram tā gada 5.maijā bija paredzēta smadzeņu operācija.
Tā kā mums bija liels pārsteigums par šo ziedojumu, pateicības atbildē, kuru Liduvinas kundzei nosūtījām ar Karmenas un Havjēra starpniecību, mēs viņai apliecinājām, ka „esam pārliecināti, ka Jēzus un Marija mums parādīs kādā veidā ar šīs īpašās svētības, kuru Viņi mums sūta ar jūsu starpniecību, palīdzību mēs varētu atvieglot mūsu trūkumcietēju dzīvi darīt vieglāku mūsu trūkumcietēju dzīvi”. (01.05.2004)
Tā kā Liduvinas kundzei nebija e-pasta, mūsu sarakste turpinājās ar Karmenas un Havjēra starpniecību: „Mēs lūdzam nosūtīt Liduvinas kundzei mūsu vissirsnīgāko pateicību un apliecināt, ka mēs patiešām novērtējam šo spēcīgo mīlestības žestu, kuru viņa ir tik altruistiski un cēli parādījusi! Šī rīcība mums tik ļoti atgādina Evaņģēlija ieteikumu: „Ej un pārdod visu, kas tev ir, un atdod naudu nabagiem, tad tev būs manta Debesīs; tad nāc un seko Man.” (Mk 10, 21) Daudz svētību pavada tos, kuri ir rīkojušies šādā veidā – viņi mums māca būt konkrētākiem mūsu mīlestībā. Lai žēlsirdīgais Kungs Jēzus Kristus uzklausa viņas mātišķo lūgšanu par viņas dēlu Arturo un atjauno viņa veselību. Lai Kungs viņus apveltī ar visām Sava Svētā Gara dāvanām un vienmēr pasargā un es Savā Vissvētākajā Sirdī!” (12.05.2004)

Mums bija jālūdz Jēzum un Marijai, ko viņi vēlētos, lai mēs izdarām ar šo ziedojumu – summa bija pārāk liela, lai to izmantotu vienīgi pusdienām Dakas Beth Myriam trūkumcietējiem. Mums šķita, ka būtu labi ieguldīt šo naudu kādā paliekošā pasākumā. Varbūt bija pienācis laiks paplašināt trīs klašu skolu Kulunas ciematā, kuru bijām uzcēluši 2000 gadā? Tas dotu lielākas iespējas mācīties gan vietējiem bērniem, gan bērniem no blakus ciematiem. Pirmā skola1 tika uzcelta 2000.gada jūlijā, kad apmeklējot ciematu mēs ievērojām, ka tajā nav skolas vietējiem bērniem.
Šādu iedvesmu mēs saņēmām lūgšanas laikā un uzrakstījām Karmenai un Havjēram, lai viņi par to informētu Liduvinas kundzi. „Mēs vēlamies, lai Liduvinas kundze apstiprinātu sekojošu plānu: kā jūs zināt mēs esam ļoti trūcīga valsts, kurā cilvēki visvairāk cieš no nabadzības, analfabētisma (~90%) un bezdarba. Dakas Beth Myriam2 mājā mēs katru dienu cenšamies atvieglot 903cilvēku nabadzību un analfabētismu – šiem tuvējo graustu rajonu iedzīvotājiem mēs gatavojam pusdienas un cenšamies sniegt nelielu izglītību 30 - 354 bērniem. Kādā ciematā, kur vēl nav elektrības, mēs esam uzcēluši 3 klašu pamatskolu bērniem, kuriem līdz šim līdz skolai nācās iet aptuveni 3 kilometrus. Par Liduvinas kundzes ziedojumu mēs vēlētos uzcelt vēl 3 klases šai skolai. Šīs trīs klases nestu viņas dēla, Arturo, vārdu – šādu plāksnīti mēs vēlētos novietot virs ieejas skolā. Bērnu izglītība ir jebkuras sabiedrības galvenais ieguvums. Mūsu trūkumcietējiem vienkārši ir jādod iespēja un tādu iedvesmu mēs saņēmām lūgšanas laikā, tomēr nevēlamies darīt neko tik ilgi, kamēr nebūsim saņēmuši Liduvinas kundzes apstiprinājumu šim projektam.”
Atbilde no Meksikas atnāca nekavējoties: „Mēs jūsu e-pastu pa telefonu izlasījām Liduvinai un viņa ļoti priecājas par šo iedvesmu paplašināt skolu. Rekolekciju laikā Mehiko5 viņa mums sacīja, ka vēlētos noziedot šo naudu skolas celtniecībai. Mēs varam jums apliecināt, ka Liduvinas kundze piekrīt jūsu iecerei. Viņa vēlētos, ja tas ir iespējams, lai klases jūs nosauktu viņas mūžībā aizgājušo ģimenes locekļu vārdos: meitas MARTAS (mirusi autokatastrofā 43 gadu vecumā, viņa savā reģionā nodibināja skolu aklajiem), dēla RAFAĒLA (arī miris autokatastrofā 21 gada vecumā) un vīra HOZĒ vārdos. Liduvina tic, ka ikviena lūgšana, ko skolas bērni lūgsies par viņas ģimenes locekļu dvēselēm, sasniegs Kunga Sirdi.” (13.05.2004)
Mēs bijām mēmi! Tā patiešām bija mūsu pirmā reakcijas uz saņemto atbildi. Mēs nešaubījāmies, ka atbilde būs pozitīva, tomēr tas bija vēl viens iemesls Kungam mūs pārsteigt par Viņa Mīlestības lielumu. Mēs ticam, ka Jēzus dzird mūsu lūgšanas un dod Savu padomu ikvienam, kurš to lūdz, tomēr saņemt Viņa atbildi tik detalizētā veidā un saprast, ka patiešām esam saskaņā ar Viņa Gribu – tas ik reizes liek mums apklust Viņa varenības priekšā! Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Viņš patiešām IR ar mums ikvienā mūsu dzīves mirklī un rūpējas par visām mūsu vajadzībām.
Mūsu prieks kļuva vēl lielāks, kad saņēmām vēl vienu e-pastu no Karmenas: „Piedodiet, bet es aizmirsu piebilst, ka Arturo6 operācija ir noritējusi ļoti veiksmīgi un viņš strauji atkopjas. Viņam nevajadzēja palikt intensīvās aprūpes palātā pat vienu stundu. Tagad Arturo jau ir mājās un spēj runāt – lai arī daļa sejas vēl ir paralizēta, tam drīz vajadzētu pāriet. Ārsts esot teicis, ka viņš nezinot, kuram svētajam Liduvina esot lūgusies – „Es esmu izdarījis daudzas smadzeņu operācijas, bet šī ir pirmā reize, ka pacientam pēc operācijas nav jāpaliek reanimācijas nodaļā.” Audzējs bija nopietns un bija jau diezgan krietni izpleties pa smadzenēm. Lai ir slavēts Kungs par Viņa iejaukšanos!!!” (13.05.2004)
Tā kā strauji tuvojās musonu sezona7, mums steidzīgi vajadzēja sākt skolas paplašināšanās darbus. Šis darbs mums aizņēma aptuveni pusotru gadu. Mēs redzējām, ka Kungs patiešām mūs svētī, jo, sākot darbu, pat valūtas maiņas kurss bija mūsu pusē – konvertācijas rezultātā mēs ieguvām papildus līdzekļus celtniecībai.
Skolas celtniecība
Celtniecības inženieris ar kuru pārrunājām projektu mums paskaidroja, ka pirmās skolas pamati nav tik stipri, lai uz tiem varētu celt vēl vienu stāvu. Tā kā „Patiesai dzīvei Dievā” ciematā nebija cita zemes gabala, kuru mēs varētu izmantot skolas celtniecībai, mēs nolēmām nojaukt veco skolu un uzcelt visu no jauna: jaunu divu stāvu skolu ar stipriem pamatiem, 6 plašām klasēm un pilnībā nodrošinātu elektrības sistēmu neskatoties uz to, ka ciematā pagaidām vēl nav elektrības. Protams, tas nozīmēja, ka mums ir vajadzīgs vairāk naudas, tomēr Dulīps nolēma papildus izdevumus segt no saviem līdzekļiem.
Skolas celtniecība prasīja daudz pūļu ne vien no celtniekiem, kuri dažas dienas nedēļā nakšņoja ciematā, bet arī no ciemata iedzīvotājiem – tā kā ceļi, kas ciematu savieno ar pilsētu, ir ļoti slikti, celtniecības materiālus uz ciematu nācās nogādāt ar laivām. Tas ir daudz vieglāk jo īpaši musonu laikā, kad pat vismazākie strauti dažkārt pārvēršas par platām upēm.
Celtniecība tika pabeigta 2006.gada beigās – tas bija īstais laiks skolas atklāšanai un sarkanās lentas pārgriešanai, jo mūsu īpašais viesis – Vassula – tieši tajā laikā bija paredzējusi vairāku dienu vizīti Dakā. Visi ļoti priecājās par jauno sasniegumu. Pat Modbari misijas priesteris, tēvs Eliass Palmers sacīja: „šī skola ir tik jauka – varbūt es to kādreiz varētu izmantot arī Baznīcas vajadzībām” - lai arī baznīcas ēka ir tieši blakām jaunajai skolai.
Atklāšana
2007.gada 6.janvārī, Epifānijas svētkos, viss bija gatavs jaunās skolas atklāšanas ceremonijai. Vassula atbrauca uz Kulunu kopā ar Dulīpu, Sužitu,8 Sidikuru9 un mani. Kulunas iedzīvotāji sveica Vassulu ar deju un Ziemassvētku dziesmām, un aizveda viņu uz Ksavjera Pereiras10 ciemata namu.
 
Ksavjera mājā notika „Patiesas dzīves Dievā” tuvējā apgabala11 lūgšanu grupu pārstāvju tikšanās ar Vassulu. Vassulai bija laiks parunāt ar viņiem par vietējām lūgšanu grupām. Visi bija ļoti priecīgi par svētību personiski tikties ar Vassulu. Viņi uzaicināja Vassulu apmeklēt viņu apgabalus – šī tikšanās bija pacilājoša un visi noteikti devās projām ar atjaunotu entuziasmu.
Pēc tam ieradās arī tēvs Eliass, kurš svinēja Epifānijas svētku svēto misi un teica svētības vārdus jaunajai skolai. Skolas atklāšanu ar savu klātbūtni kuplināja arī parlamenta deputāta Čovdhuri kundze Rubija un vairāku politisko asociāciju pārstāvji – Nabi Hoseins12, Habiburs Ramans13, Siražuls Molla14, Imtiazs Mia15 un citi, kuri pēc mūsu iznākšanas no baznīcas devās apsveicināties ar Vassulu. Čovdhuri kundze izteica Vassulai viņas vīra dziļo pateicību par rūpēm, kuras tā ir izrādījusi uzceļot skolu viņu bērniem.


Tad visi tika aizvesti uz jauno skolu, kura atrodas tieši aiz baznīcas.
Sarkanā lente bija sasieta ar lieliem pušķiem un tā vien gaidīja, lai beidzot tiktu pārgriezta. Kad visi bija sapulcējušies, Vassulai pasniedza šķēres un viņa oficiāli atklāja jauno „Patiesas dzīves Dievā” skolu. Prieka un pateicības pilni visi sāka skaļi aplaudēt.
Lai pateiktos par viņas klātbūtni Čovdhuri kundzei, 16 arī viņai tika dota iespēja pārgriezt lentu pie ieejas vienā no skolas klasēm.



 
Kad entuziasms bija nedaudz pierimis mēs ar Dulīpu aizvedām Vassulu, Čovdhuri kundzi un Sužitu uz trim 1.stāva klasēm. Virs katras ieejas atradās marmora plāksne – uz tām, kā solīts, bija iegravēti Liduvinas kundzes vīra un bērnu vārdi.



 
 



 
Vēlāk mēs uzkāpām otrajā stāvā un tur apskatījām pārējās 3 klases – vienā no tām atradās marmora plāksne arī ar Vassulas vārdu. Čovdhuri kundze, kuru šis projekts bija patiesi patīkami pārsteidzis, novēlēja mums turpināt šo altruistisko mīlestības darbu un izteica cerību, ka skola varētu tikt paplašināta vēl un pārvērsta koledžā.
Pēc tam mēs devāmies lejā, kur Vassulu, un visus pārējos vēlējās sveikt tēvs Eliass.



Pēc atklāšanas pateicībā Vassulai, Liduvinas kundzei un visiem pārējiem, kuri bija iesaistīti šajā projektā, bija sagatavotas nelielas svinības. Arī Čovdhuri kundze pateicās Vassulai par viņas iedvesmas pilno motivāciju darīt citiem labu.



 
Pirms aizbraukšanas no ciemata mēs kopā ar Vassulu nofotografējāmies skolas priekšā. Lai ir vairāk šādu skolu, kuras varētu dot izglītību visiem nabadzīgajiem bērniem visā pasaulē!

 

 
Stipendijas
Pēc diviem mēnešiem, 2007.gada martā, mēs tikām uzaicināti vēlreiz atbraukt uz Kulunu – četri no mūsu vienkāršās „Patiesas dzīves Dievā” Kulunas skolas skolniekiem – lai arī skolā vēl arvien nebija elektrības – bija saņēmuši valdības stipendijas mācību tupināšanai. Uz Kulunu mēs devāmies kopā ar Stefāniju Restivo – ļoti labu paziņu no Itālijas, kura uz vairākām nedēļām bija atbraukusi mūs apciemot.
Lai sagādātu mums prieku, bija sagatavots sporta pasākums trīs pirmo klašu skolniekiem.

 




 
Vēlāk visi „Patiesas dzīves Dievā” pirmās pamatskolas skolēni un skolotāji sapulcējās uz ļoti vienkāršu, neformālu ceremoniju un man tika dota iespēja pasniegt stipendijas 1 zēnam un 3 meitenēm. Lai neviens nebūtu noskumis, arī visi pārējie17 saņēma kādu nelielu dāvanu.

 

 
Ir grūti aprakstīt to prieku, ko sniedz iespēja palīdzēt šāda skolas projekta celtniecības realizācijā un kuru pavada arī tik daudzas svētības! Nav vārdu, kurus varētu izmantot, lai pateikto Jēzum, Kurš nekad nevienu neatstāj! Nav vārdu, kā pateikties Liduvinas kundzei, kuras finansiālais atbalsts sniedza mums motivāciju paplašināt sākotnējo skolu, lai daudz vairāk bērnu varētu saņemt izglītību savā ciematā.
Lai mūsu Kungs Jēzus un Viņa mīlošā Māte svētī, vada un iedvesmo mūs visus Viņa lielākam Godam!
Katarina Andritsaki
„Patiesa dzīve Dievā”, Bangladešā

1 www.tlig.org/en/bethmyriam/otheracts/kulun/
2
http://www.tlig.org/en/bethmyriam/world/bangladesh/
3 2004.gadā 90 trūkumcietēji no graustu rajona katru dienu saņem siltas pusdienas. Šodien tādu ir 100.
4 Šodien izglītību saņem45 – 50 bērni.
5 2.Latīņamerikas rekolekcijas notika Mehiko, 2004.gadā.
6 Liduvinas kundzes dēls, kuram 5.maijā bija paredzēta smadzeņu operācija.
7 Maija beigas – jūnija sākums līdz pat septembrim.  
8 Sužits Kumar Barua, budists, Dakas „Patiesas dzīves Dievā” starpreliģiju grupas pārstāvis.
9 Siddikus Raman, Muslulmanis, viens no Dulīpa kompanjoniem.
10 Ksavjers gatavo „Patiesas dzīves Dievā” liecību sanāksmes Dakas apgabala ciematos un katru svētdienu viņa mājās ir lūgšanu grupa.
11 Badhonā: Nirmala Rozario, Rangamatijā: Silvestrs Rozario, Kulunā: Bernards Pereira, Džoromberā: Sančoja Corraja, Dakas Beth Myriam: Šamols Peiris, Rietumbatara-Gulšana: Ksavjers Pereira
12 Džubo līgas sekretārs
13 Džubo līgas prezidents
14 Nagori savienības prezidents, advokāts.
15 Palātas komisārs
16 Parlamenta deputāts
17 Kulunas „Patiesas dzīves Dievā” pamatskolu apmeklē 200 bērni.
 
 
 

 
 
 
Šīs dienas vēstījums:
Esi bez bailēm, Es esmu ar tevi.

Vakardienas vēstījums:
Mīlestības darbi

Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009