Es neesmu neaizsniedzams
1986. gada 5. oktobris
Es lasu grāmatu, kurā daudzi cilvēki stāsta par savu ‘Dieva pieredzi”, tomēr lielākajai daļai no viņiem tā saucamie garīgās dzīves ‘eksperti’ iesaka šīs pieredzes aizmirst, jo tās neesot no Dieva; tie cenšas viņiem iestāstīt, ka šāda Dieva pieredze ir pieejama tikai ļoti garīgām dvēselēm un, ja tas tā nav – arī pieredze nav autentiska. Zinot, ka neesmu nekas un ļoti tālu no jebkā laba, nolemju, ka pārtraukšu savas rakstiskās sarunas ar Dievu; šajā brīdī es spētu to visu atmest un vairs nedarīt. Šī grāmata man lika noticēt, ka Dievs ir ļoti tālu un Viņu var sasniegt tikai svētie. Tātad – es nolemju visu atstāt un pierakstīt tikai vēl vienu sarunu, ļaujot šim spēkam, kas mani ir vadījis visus šos pēdējos mēnešus, izveidot tos vārdus, kādus tas vēlas.
Vassula, mīļotā, neatstāj Mani, turpini Mani aicināt un mācies no Manis; atceries, ka vienmēr esmu tavā tuvumā; Es, Dievs, dzīvoju tevī; Es esmu Visvarenais, Mūžīgais Dievs;
Nē, tas nav iespējams. Tas nevar būt Dievs. Tie kuri zina un saprot, man apliecinās to pašu. Dievs var dāvāt šādu žēlastību tikai ļoti tīrām, cienīgām dvēselēm.
Es neesmu neaizsniedzams! Vassula, Es nevienu neatgrūžu; Es pārmet visiem, kuri samaitā Manu tēlu tik ļoti, ka liek zaudēt drosmi tiem Maniem bērniem, kuri vēlētos Man tuvoties; ikviens, kurš māca, ka Man var tuvoties tikai cienīgie un šķīstie, kaitē Manai Baznīcai; Es, Bezgalīgais Spēks, dāvāšu Savu Spēku un atbalstīšu ikvienu, kurš ir atradis Mani, bet nespēj Man tuvoties cilvēku dēļ, kuri viņam laupa drosmi to darīt; no kurienes un kādā veidā ir parādījušies cilvēku, kuri sevi uzskata par ekspertiem, domājot, ka spēj pateikt kāds Es esmu vai neesmu, cilvēki, kuri apšauba un noliedz iespējas, kas pārsniedz viņu saprašanu; no kurienes ir radušies tie, kuri neļauj Maniem bērniem saņemt mierinājumu un palīdzību, liek tiem vilties, neievērot Manas žēlastības un attālināties no Manis; kādēļ tiek noraidītas visas Manis dotās žēlastības; šīs ir Manas žēlastības; Es esmu bezgalīgā Bagātība;
meitiņ, kad tu beidzot Mani atradi, biju ļoti laimīgs, ļoti uzmanījos, lai nenobaidītu tevi, izturējos pret tevi, kā māte izturas pret savu bērnu, Es palīdzēju tev tuvoties Man; biju ļoti laimīgs, ka esi Manā tuvumā un Es varu satikt tevi, sarunāties ar tevi, dalīties ar tevi visā, kas Man pieder; bet tagad, Mana mīļotā, tu nāc, lai teiktu, ka vēlies Mani atstāt, tāpēc, ka Es, Dievs, neesmu spējīgs tevi aizsniegt, un tas viss - dzirdot, ka ar Mani var sarunāties tikai cienīgas dvēseles, bet tu nelīdzinies pieprasītajam standartam! Es nenoraidu nevienu dvēseli; savas žēlastības Es dāvāju par vissamaitātākajiem un grēcīgajiem;
iepriecini Mani un sastopies ar Mani šajā ceļā, kurā Es esmu tevi svētījis; Es tevi vadu un tevi baroju; Vassula, šodien lasi 1. Pētera vēstuli, lasi uzmanīgi, jo Es vēlos rakstīto attiecināt uz tevi; izlasi pirmo nodaļu; dzīvo ticībā; Pēteris tev māca ticību;
Jēzus man atklāja daudzas, ar vārdu ‘ticība’ saistītas lietas; lai ticībā varētu pārcelt kalnus, ir jāspēj noticēt akli.
|