1992. gada 17. jūnijs
Jahve, mans Kungs un mans Dievs, Tu esi tik maigs un tik tuvu man… Ieklausies
Jēzus Kristus, Tava Dēla,
Tavas Dvēseles Iepriecinājuma, ciešanās…
Baznīcu pagalmi ir pamesti, bet Tavi priesteri tikai vaid par Tās postažu. Pilsēta, kuru agrāk piepildīja ticīgie, ir vientuļa, it kā pēkšņi būtu kļuvusi atraitne. Tavi tempļi1 iet bojā viens pēc otra… Meklēdami barību izdzīvošanai, tie Tava vīraka vietā ieelpo Sātana dūmus.
Kur gan ir palikuši Īpašumi ar dārziem un ziedošie vīna koki, kuri reiz izplatīja saldu smaržu? Kādēļ ir salauzti Tavi altāri?2
mieru, Manu bērniņ, mieru… klausies Manī: Lielā Diena ir jums ļoti tuvu, daudz tuvāk nekā tu domā; altāri, pasaki ikvienam, ka Es viscaur atklāšu Savu Godību un parādīšu Savu Svētumu; Es izliešu bez mēra Savu Garu pār visu cilvēci; līdz šim vēl jūsu acis nav neko redzējušas, nedz arī jūsu ausis ko dzirdējušas;
pašreiz jūsu sirds ir slima, bet skatiens – aizmiglots, jo jūs dzīvojat tumsībā un postažā, pa kuru šurpu turpu klaiņo arī Ienaidnieks;
Es, Kungs, jūsu jauniešiem došu arvien vairāk redzējumu, un daudzi jo daudzi no jūsu dēliem un meitām pravietos, daudz vairāk nekā pašreiz; Es atlīdzināšu par visiem sausumā un tuksnesī pavadītajiem gadiem, kas noveda jūs pie atkrišanas; bez mēra Es sūtīšu Savu Garu, lai Tas pārņem visu Manu īpašumu, un ar Savu Pirkstu Es atjaunošu Savus sagrautos altārus; Es ienākšu izkaltušajos dārzos pie Saviem Vīnakokiem, kuru lapas ir novītušas, un apūdeņošu tos ar Savu Garu; Es attīrīšu dārzus no durstīgajiem dzelkšņiem un kazenājiem, kuri nomāc Manus Vīnakokus, un tie nesīs augļus; Es to visu darīšu, lai jūs izglābtu; Debesīs Es parādīšu līdz šim neredzētas zīmes un brīnumus, Es došu arvien vairāk redzējumu, Es likšu celties jauniem praviešiem; tad Es sūtīšu pie jums Savus eņģeļus, lai tie jūs vadītu, un Es pats, Svētais, dzīvošu jūsu vidū;
neuzticība ir novājinājusi Manu tautu un darījusi to slimu; viņa ir atteikusies no Mana Gara dāvanām, jo tie, vezdami sarunas ar savu pašu prātu, ir uzticējušies savam garam, ne Manējam … bet tagad ir pienākusi Mana Svētā Gara stunda un laiks pagodināt Mana Dēla Miesu; nāc, Vassula, Es vēlos, lai tu būtu dedzīga, Es vēlos, lai tu Mani mīlētu, tādēļ, Manu bērniņ, Es tevī ieliešu degsmi un dažas Savas kvēlojošās Mīlestības lāses, lai tās tevi atdzīvinātu ar Manu Uguni;
2 Šie trīs jautājumi attiecas uz dvēseli: īpašums, vīna koks, altāris – tie visi ir mūsu dvēseles apzīmējumi.
|