|
1992. gada 16. jūnijs
(Šorīt es tiku kārdināta, un manī radās šaubas par to, vai Dievs patiešām runā ar mani.)
„Uzklausi manus vārdus, Kungs, ņem vērā manas nopūtas! Manu skaļo saucienu dzirdi, mans Valdniek un mans Dievs! Jo es gribu Tevi pielūgt.” (Ps 5, 2 – 3)
Vassula, Es, Jahve, tevi mīlu; Mans bērniņ, vai atceries, cik ļoti biju noskumis, 1 stāstot tev par Saviem bērniem, kuri Mani pamet? Vassula, saki Man, kur gan tu esi sasmēlusies šo lielo apjomu Rakstu gudrības, ja ne no pašas Gudrības, kura tev uzsmaidīja un kļuva par tavu personisko Skolotāju?... Vassula, Es esmu tavs Tētis, un ļauj Man tev pateikt kādu lietu: agrāk tu dzīvoji tikai viena mērķa labā – tu dzīvoji sev un kalpoji savām tukšajām iedomām; tev pašai šķita, ka esi tērpusies godībā un krāšņumā, lai arī patiesībā tu biji gluži kaila; neviens nenāca pie tevis, lai pateiktu tev, cik kaila tu esi, līdz Es Pats atnācu, lai tevi apspīdētu un izgaismotu tavu tumsu; tikai tad tavas acis pirmo reizi ieraudzīja sevi Patiesības Gaismā, tu sevi ieraudzīji tādu, kāda tu patiesībā esi; ja Es nebūtu Līdzjūtība, tevi sagaidītu zobens …
tomēr Es apžēlojos par tevi un Savā Žēlastībā dvesu tavās nāsīs, un tevi atdzīvināju; Es atjaunoju tevī atmiņas par mūsu attiecībām; Es tevī darīju lielas lietas:
Es salaulājos ar tevi, un tu kļuvi Mana; 2pēc tam Es tevi veidoju, lai tu kļūtu par bērnu pēc Manis Paša Sirds, par bērnu, kuram būtu jāīsteno Mana Iecere: atvest atpakaļ Manus ļaudis patiesā ticībā, kura ir sakņota Mīlestībā, un lai dalītos Mana Dēla Krustā – Vienotības Krustā; Es tevi audzināju tā, lai tu vairs nedzīvotu sev, bet gan Man; Es tev iemācīju, ka daudz svarīgāk ir kalpot Manam Namam, nevis savām tukšajām iedomām;
tagad Es tevi aicinu dzīvot savu dzīvi kopā ar Mani, jo tas ir tev uzticētais liktenis šajā Lielās Atkrišanas laikmetā; katrs darbs, kuru Es tevi aicinu darīt, tev jādara no visas sirds un vienam mērķim – lai pagodinātu Mani; pasaule, nezinot, kas to sagaida, guļ un ir pakļauta lielām briesmām; šī atkrišana viņu pašu grēka dēļ ievedīs viņus nāvē; neviens nevar pateikt, kad Mana Diena nāks; šī Stunda pār viņiem nāks pēkšņi;
šodien Es esmu darījis lielas lietas, lai jūs izglābtu; Es it visur esmu sastādījis Savus Vīna Dārzus un tuksnešus esmu pārvērtis ziedošos dārzos; Es esmu pāragru sēru pārņemts Tēvs, kad redzu pasauli, kura daudz labprātāk nogalina nekā mīl; katru dienu notiek masveida bērnu slepkavības; lai arī kur vērstos Manas acis, tās redz nodevību, slepkavības, morālu pagrimumu, iznīcību, laulības pārkāpšanu, krāpšanu, nesaskaņas ģimenēs, cilvēkus, kuri vīpsnā par ticību, piesārņotas dvēseles, zvēresta laušanu, grēkus pret dabu… kā gan Es varu klusēt? tādēļ Taisnība pārsteigs šos ļaudis nesagatavotus; tagad Es runāju atklāti – kā noraizējies, bet arī aizvainots un sāpināts Tēvs; dzirdiet Manu Balsi, kura vaid no Debesīm, dzirdiet Mani: vai jūs vidū vēl ir kāds taisnīgs vīrs?...
(Negaidot Dieva Acis pievērsās man, un Viņš pēkšņi pārtrauca diktēt vēstījumu.)
Vassula, ej un pievērsies arī citiem pienākumiem; Es apzinos, cik tev ir laika, un zinu tavas spējas; Manas Dvēseles iemīļotā, savas slāpes remdē Manī, Es Esmu Šķīstības Dzīvais Avots un Es tevi mīlu;
nāc, Mēs 3 tevi svētījam, nāc; (Vēlāk:)
maziņā, esi ar Mani; vai esi gatava?
Jā, Kungs.
tad klausies Manī: cik gan ilgi Man vēl jāpacieš apvainojumi, kad jūs neklausāties Manā kliedzienā: „nožēlo grēkus!”, šī laikmeta paaudze, cik ilgi tu vēl nedzirdēsi? raugi: Es augšāmceļu mirušos, necienīgos, kuru uzvedība bija šausmīga un kuros nebija nekā svēta; pasauli piepildīs Manas Zināšanas un Mana Godība; tāpat kā ūdeņi sabango jūru, arī Mans Svētais Gars nāks kā paisums, un neviens nespēs apturēt Viņa vareno plūsmu;
Vassula, lūdzies kopā ar Mani:
„Kungs, Tu Savā Spēkā un Gudrībā esi mani augšāmcēlis, Tu esi Mani uzaudzinājis. Savā Mīlestībā Tu esi man palīdzējis, un es esmu kļuvusi par Tavu līgavu. Kungs, Tu man esi uzticējis Savu Vēstījumu. Slava Tev, Kungs! Nāc, Kungs! Maranata! Āmen.”
un patiesi Es tev saku: Es jau nāku atpakaļ; kā ceļinieks, kurš jau ir devies ceļā, arī Es, Jēzus, nāku atpakaļ pie jums;
Mans Kungs, pastāsti man visu par šo notikumu, tas mani dara laimīgu!
Manu bērniņ, Es jau vienreiz par to esmu runājis... Es nevēlos atkārtoties;
Ko Tu ar to domā, mans Kungs?
Es esmu izteicies pietiekami skaidri…
Kungs, es vēl arvien nesaprotu, ko Tu domā!
Paskaties, Manu bērniņ, tavs Dievs nāk! Mīlestība atgriežas, Viņš nāk, lai mājotu jūsu vidū;
Kungs, pastāsti man ko vairāk! Mūs visus tik ļoti iepriecina Cerības vārdi izmisumā, Mīlestības balss naida pārņemtajā pasaulē un Miera apliecinājums tur, kur visapkārt ir kari un konflikti.
esi drosmīga! nebaidies un neskumsti, jo ir atlikušas tikai dažas dienas; uzticies Man no visas sirds; esi stipra un nepadodies, jā, nepadodies, un, pasludinot Manu Vēsti, Es likšu tavai balsij aizskanēt tikpat tālu, cik tālu sniedzas mākoņi, tuvojies Man, tuvojies Man…
1 Vēl nepublicēts, 1986. gada 19. septembrī saņemts Mūžīgā Tēva vēstījums.
2 Atsauce uz Is 54, 5: „Jo tavs laulāts vīrs ir tavs Radītājs – Kungs Cebaots ir Viņa vārds”.
3 Runāja Vissvētākā Trīsvienība.
|
Saraksts pēc alfabēta 
