miers lai ir ar tevi, Mana mīļotā, lai šausmas tevi nepārņem;

Es esmu pieņēmis lēmumu; Es nopostīšu zemi ar Savu šķīstījošo Uguni un piepildīšu Savu Nodomu ātrāk nekā iepriekš biju paredzējis; pavisam drīz gaidīšanas laikam pienāks beigas, bet tu, Mans bērns, neļauj Neprātam sevi iebiedēt; pievērs Man savas acis un atbalsties pret Mani – Es esmu tavs Spēks;

 - paskaties! lūdzies par saviem priesteriem,2 lūdzies, lai viņi pievērstos Man un Manī smeltos visas nepieciešamās žēlastības – atjautību, Mieru un Mīlestību;

daudzi ir sākuši trūdēt, un tas notiek ļoti ātri; lūdzies par tiem,3 kuri izposta Manus

ziedošos dārzus;1 pasaki jūsu priesteriem,2 ka viņu vidū ir ļoti maz tādu, kas vēl ir dzīvi, un arī tie ir dzīvi, tikai pateicoties Manām Asarām; Es veldzēju viņu ticību ar Savām Asarām, Es elsoju agonijā, lai tikai saglabātu pie dzīvības šo atlikumu; Mana Baznīca sabirst drumslās kā satrunējis koka gabals, bet vienīgais, ko dzirdu no viņiem, ir: „vai tiešām šeit ir pilnīgs sausums?”

viņi noniecina dievbijību, un viņi uzskaita visniknākās apsūdzības Maniem Svētā Gara darbiem un atļaujas tos nopulgot! tumsības stunda ir nolīdzinājusi līdz ar zemi Pielūgsmes stundu; vēl ļaunāk – viņi ir nostiprinājuši ārišķību, iedomību un pašpaļāvību;

Es, Kungs, stāvu viņu priekšā un tiem vaicāju: „kādēļ jūs nonievājat mierinājumu, kuru Es dāvāju Saviem bērniem caur vismazāko Baznīcas daļu?” Debesis pavisam drīz izzudīs, bet jūs vēl arvien esat galīgā neziņā un dusat visdziļākajā miegā; Es nākšu kā zaglis, nebrīdinot par Savas atnākšanas stundu;4

ar Asarām Acīs Es jums prasu: pasakiet Man, kas ir noticis ar Manu Ganāmpulku? kur ir Manas daudzgadīgās ganības? kādēļ Mani dēli un Manas meitas ir aizvesti gūstā, un kur ir šodienas jaunieši? kādēļ jums dāvātā smarža ir pārvērtusies smirdoņā? – Es raudu par jums – Es apraudu jūsu pārlieko lepnību… jūsu lepnība ir pārvērtusi Manu Baznīcu līdzīgu atvērtam kapam; bet arī jūs tiksiet pakļauti, jo Mana Uguns patlaban ir pavisam tuvu; Es jūs nogāzīšu no jūsu godības troņiem… un, kad jūs vaicāsiet: „kas ir noticis?”, Es jums atbildēšu: „Mana valstība no jums ir tikusi atņemta un atdota tautai, kura nes augļus;”3 Gars ir Tas, Kurš dāvā dzīvību, un jūs taču sakāties cienām Manu Svēto Garu? tad kādēļ jūs Viņu apvainojat, To vajādami?

izvērtējiet paši, ko Es jums saku; kādēļ jūsu jaunieši aiziet no Mātes Baznīcas, lai sekotu otršķirīgām filosofijām? jūs esat pareizi darījuši, pastāvīgi pieminēdami Manu Svēto Garu un saglabādami neskartas Manis atstātās tradīcijas, tomēr jūsu runā nav mīlestības, bet jūsu dedzība jūs padara aklus; savā degsmē jūs esat zaudējuši atklāsmi par Maniem Noslēpumiem! vai neesat lasījuši: „šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc Dieva žēlastības izvēles. Bet pēc žēlastības – tas nozīmē, ka nav vairs pašu nopelna, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.” (Rom 11, 5 – 6); Es jūs visus mīlu, tomēr tā ir ciešanu pilna mīlestība, jo jūs pretojaties Mana Svētā Gara dāvanām; to darīdami, jūs patiesībā nepretojaties cilvēciskai autoritātei, bet gan Man, savam Dievam;

Es vēlos jums atgādināt vēl kādu, pēdējo, lietu: kādu dienu jūs Mani ieraudzīsiet vaigu vaigā, un Es no jums prasīšu atskaiti par to, kā esat rūpējušies par jums uzticētajām dvēselēm; šodien jūs vēl arvien padarāt Mani par meli, neticēdami liecībai par To, Kurš ir sūtīts, lai visiem jums atgādinātu Manu Vārdu –

 Manu Svēto Garu;

mazgājiet tīras savas sirdis, un Debesis atmirdzēs pār jums; Tradīcijas pilsēta, no augšienes Es esmu nolūkojies uz tevi – tu esi saglabājusi Manas pirmatnējās Baznīcas Likumu ievērošanu, bet šodien tevi ir darījusi aklu tava ārišķība, un tu gandrīz nemaz vairs neievēro Mana Likuma būtiskāko daļu – Žēlsirdību! Mīlestību! Pazemību!

un Piedošanas garu …

Man ļoti sāp, un Es iekšēji vaidu, gaidot, kad tu sāksi ilgoties pēc lielākām Gara dāvanām; esmu noguris, noskatoties, kā tu bez Gara Klātbūtnes sludini garīgas lietas; ja viņi būtu sapratuši Mana Gara būtību un dziļumus, tad viņi būtu pieņēmuši arī Viņa dāvanas, tomēr jūsos mājojošā lepnība Mani nemitīgi plosa un sāpina;

Es jums esmu uzticējis tūkstošiem dvēseļu, lai jūs viņas ar laipnību mācītu un ievestu Manā Vissvētākajā Sirdī; esmu vēlējies, lai jūs šīm dvēselēm atgādinātu par Manu Maigumu un Mīlestību, par Manām lielajām slāpēm pēc viņām, bet jūs tās priekšlaicīgi notiesājat un apkraujat ar nepanesamām nastām, kurām paši negribat piedurt ne pirkstu, lai tās paceltu! tāpat kā Es savā laikā biju par piedauzības akmeni daudziem, tāpat arī Mans Svētais Gars šodien ir kļuvis par piedauzību daudziem Maniem priesteriem;

Es jums saku, ka Kunga acis nav pievērstas vienīgi taisnajiem un šķīstajiem, bet arī grēciniekiem un tiem, kurus jūs dēvējat par necienīgiem;

pavisam drīz zvaigznes kritīs pār zemi un Debesu spēki sakustēsies, bet jūs vēl arvien paliksiet neziņā; pavisam drīz šī zeme izzudīs, bet pār jums nonāks jaunās Debesis un jaunā zeme, tomēr jūs vēl arvien bēguļosiet no Mana Gara, un tomēr, ja vien šodien jūs zemotos un godīgi atzītu, ka esat grēcinieki un esat necienīgi, Es jūs atbrīvotu jūs no vienaldzības gara, kas lidinās pār jūsu tautu!

ja jūs sevi uzskatāt par bagātiem, tad parādiet Man savas bagātības; „bads” ir vienīgais vārds, kuru Es saklausu no jūsu zemes, „bads” – tas ir kā liels, jums visiem pāri pārklāts uzraksts; ja uzskatāt sevi par bagātiem, tad kur ir jūsu leknās ganības? kādēļ, pārstaigādams jūsu zemi, Es klūpu pār trūdošiem līķiem? kādēļ Es nedzirdu no jums ne skaņas? Mans Svētais Gars Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā patlaban nonāk pār jums, lai pabarotu jūs visus ar Manu Debesu Mannu;

kā Gans Es meklēšu Savas noklīdušās avis un Savā mūžīgajā Mīlestībā apkopšu viņu brūces; Es atbalstīšu vārgo un pagurušo – ikvienu, kuram jūs vairs nepievēršat vajadzīgo uzmanību; Es mierināšu Savus bērnus; netraucējiet Man un šajās Žēlsirdības dienās nekļūstiet par šķērsli Manā ceļā; tajā, ko jūs mācāt, nenonāciet pretrunā ar Manu Svēto Garu; Es esmu jums to visu sacījis, pirms atnāk Mana Diena; vai Es izdzirdēšu: „Kungs, šeit es esmu! Kungs, es nāku, lai nožēlotu grēkus! Es vairs neapvainošu Tavu žēlastības Garu, jo saprotu, ka tā dēļ varu tikt bargi sodīts!”; viss, ko Es jums šeit saku, tiek teikts jūsu pestīšanai, un, ja aizrādu, tad tikai

tās lielās Mīlestības dēļ, ar kādu jūs mīlu;

ΙΧΘΥΣ

Vassula, lūdzies par jūsu priesteriem, lai viņi no Manis mācītos, ko nozīmē patiesa pazemība;

---