1992. gada 31. janvāris

„Jo tāpat kā debesis pārklāj zemi, tikpat liela ir Tava žēlastība pār tiem, kas Tevis bīstas.” (Ps 103, 11)

nāc un uzņem sevī visu, kas esmu Es; absorbē sevī Mīlestību; Es esmu Mīlestība, tomēr Es ciešu no vientulības, jo Savējie Mani nepieņem;

Mani bērni ir atstājuši Taisnīguma takas un Gudrības Avotu; Mani bērni vairs neklausās Mūsu Abu Sirdīs; ir sacīts, ka Dumpinieks jeb Dumpīguma gars, kurš „uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos”3 izaicinās Manu Spēku; šis Dumpīguma gars „centīsies grozīt svētku laikus un Manu bauslību”4; tev pietiek palūkoties sev visapkārt, un tu sapratīsi;

Manas Baznīcas galvenie ienaidnieki ir racionālisms un modernisms, jo tie abi noved pie ateisma, tie abi vēlas aprīt visu zemi; tomēr Es, Manu meitiņ, metīšu Savu Uguni pār šiem atkritējiem, lai beidzot nokristu zvīņas no viņu acīm un tie ieraudzītu gan pašu radīto nekārtību, gan to, kādus žņaugus viņi ir uzlikuši Mūsu Abu Sirdīm; Es pašķiršu ceļu jūsu vidū un iziešu cauri pa to;

atgriezieties un nožēlojiet grēkus! jo Debesu valstība ir jums tuvu pienākusi;

 - nāc, pieraksti Manu nākamo Vēstījumu visiem tiem, kuri sapulcēsies, lai uzklausītu Manu Vārdu Nicā;

(Francijā.)

miers lai ir ar jums;

Mana Atgriešanās ir nenovēršama, un Es no Debesīm atklāšu Savu Vaigu, vērzdams to pret šīs pasaules bezdievību; tāpēc esiet gatavi; ikviens, kurš tiks atzīts par liekulīgu, ieraudzīs, cik nāvējošas brūces tas ir cirtis viņa dvēselei; Es nākšu jūsu vidū Godībā un mirdzošā Krāšņumā; jūsos atklāsies Patiesības Gars un šķīstīs jūsu dvēseles; jūs ieraudzīsiet Mani vaigu vaigā un tad iepazīsiet sevi pilnībā, tāpat kā Es jūs pazīstu;

tāpēc nāciet pie Manis tādi, kādi esat tagad; negaidiet, kad būsiet svēti, bet gan nāciet un saprotiet, ko Es no jums sagaidu visvairāk; Es jūs mīlu ar mūžīgu Mīlestību; uzņemdamies uz Sevis jūsu vainas, Es par jums esmu upurējis Savu Dzīvību; Es esmu samierinājis jūs ar Tēvu un atļāvis Manis paša radītajām rokām

- piesist Mani Krustā -

ko gan vēl Es būtu varējis darīt, ko nebūtu jau izdarījis? – ja jūs sakāt, ka mīlat Mani, tad ņemiet Manu Krustu un sekojiet Man; neskatieties ar izbailēm uz citiem, mazākiem krustiem, kurus Es nolieku jūsu ceļā; mīlestībai nav robežu, mīlestība pacietīgi panes visu, kas nāk; mīlestība neaizvainojas, bet gan priecājas par Patiesību un par visu, kas nāk no Patiesības; mīlestība neatceras pret to izteiktos apmelojumus, tādēļ meklējiet mīlestību un svētījiet savus ienaidniekus;

Es vēlos, lai jūs būtu svēti, tomēr jūs, Mani mīļotie, vēl arvien esat tik tālu no pilnības –šajā paaudzē ir dziļi iesakņojusies naudaskāre; mīļie bērni, vai jūs patiešām vēlaties Man sekot? tad izlemiet sekot Manās Pēdās, kuras vēl arvien ir pildītas ar Manām Asinīm; nebaidieties, Manu Pēdu nospiedumi aizvedīs jūs pie Manis jūsu Tēta Rokās; tie aizvedīs jūs pie Tā, Kurš Pirmais jūs turēja Savās Rokās; paļaujieties un atbalstieties pret Mūsu pestījošo Mīlestību; Es jums saku:

beigās Mūsu Abu Sirdis gūs virsroku;

satver Manu Roku, meitiņ, un nebīsties – Es par tevi parūpēšos; Es Esmu ir ar tevi;

ΙΧΘΥΣ

1992. gada 31. janvāris

Ak, Tēti! Ja Raksti saka:

„Cilvēkam ir paredzēts daudz grūtību, un smags jūgs gulstas pār Ādama bērniem, sākot no dienas, kad viņi iziet no savas mātes klēpja līdz pat dienai, kad tie atgriežas pie visu viņu mātes.”(Sīr 40, 1)

Mans Kungs, kādā no Saviem Vēstījumiem Tu man sacīji, ka mūsu Svētā Māte ir otrā Ieva, – Viņa ir ieņēmusi Ievas vietu. Rakstos teiktais manā uztverē vēlreiz apstiprina, ka Marija, mūsu Svētā Māte, ir arī visas cilvēces Māte.

meitiņ, tu esi ieklausījusies Gudrībā, Mana Sirds priecājas un Mana Dvēsele līksmojas, kad no tavām lūpām nāk Zināšanas, ko esmu tev devis; esi niecība un ļauj Gudrībai sevi mācīt; paliec Manā žēlastībā un svētībā un nebaidies no plēsonīgiem vilkiem, Manu bērniņ, nebīsties no viņiem;1

Tēti, tevi satriec tas, ka Tev ir jānoskatās Savu bērnu ļaunajos darbos… Bezdievība, ienaids, sātanisms, aborti, varaskāre pat Tavā Baznīcā, netaisnība u.t.t., un tomēr Tu nāci pie manis – bezdievības atspulga, lai glābtu mani no iznīcības.

Tava Žēlastība kā svētību straume nāca pār mani, un Tu piedāvāji man Savu Draudzību, Tu kļuvi par manu svēto Ceļabiedru un Draugu.

Tu mani nostādīji Patiesības un Tavas Derības priekšā. Tik smagi ir sajust, cik noskumusi ir Tava Sirds, Tavā elpā es jūtu Ciešanas un dzirdu sāpju nopūtas.

meitiņ, Es esmu dziļi noskumis, tomēr neapraudi Mani; labāk raudi par brāļiem un māsām, kurus grēks iznīcina kā vēzis; meitiņ, pataupi savas asaras, lai apraudātu viņus; Vassula, tavas brūces, salīdzinot ar Manējām, ir tikai niecība; lūdzies par viņiem, pirms vēl Mans Pirksts nav skāris šo zemi un to izkausējis; Es zinu, ka esi ļoti trausla un smalka, bet vai Es kādreiz būtu tevi pametis?

pravieto un atklāj Manu Sirdi visām tautām un ciltīm;