1992. gada 16. janvāris
Kungs, es nespēju atrast īstos vārdus, ar kādiem Tevi slavēt, tomēr vēlos runāt ar Tevi…
Es tev palīdzēšu, raksti:
„Jahve mani apmeklēja, kā vēja brāzma Viņa Gars pacēla mani augšup un parādīja man Kunga Vaigu, Viņš man atklāja Tā bezgalīgo Maigumu, Mīlestību un Labumu. Pēc tam Kungs mani aplaistīja ar Savām Svētībām un dāvāja pārpilnībā Debesu mannu, kurā man dalīties ar saviem brāļiem.
Kopā ar mani Viņš nokāpa aizmirstības zemē un izcēla mani no mirušo lejas. Viņš mani piecēla no to vidus, kuri bija par Viņu aizmirsuši, un atjaunoja manas dvēseles atmiņu.
Jahve, mans Kungs, es varu tik pateikties Tev un lūgt, lai Tava Piemīlība, ak, Kungs, dus uz mums visiem! Lai slavēts ir Kungs mūžīgi mūžam! Āmen.”
tagad, meitiņ, nakts šausmas ir tev aiz muguras, bet Es Esmu stāv tavā priekšā; Es tevi drošībā pārvedīšu Mājās – atpakaļ tai vietā, kurai tu piederi;
|