Vassula, ļauj Man tev ausī iečukstēt Manus Vārdus, lai tu Mani pagodinātu;

Manu jēriņ, neklausies, ko pasaule saka, jo no tās nenāk nekas labs; ieklausies manī – Es esmu tavs Tēvs, un, uzmanīgi klausoties Manī, tu paveiksi Manis tev uzticēto darbu; bērniņ, paļaujies uz Mani, Mans bērniņ, un nāc pie manis pēc padoma un mierinājuma; kad pasaules dusmas saceļas pret tevi un tevi dedzina – ātri steidzies pie Manis, sava Tēta, un Es dziedināšu tavas čūlas; Es esmu Tas, Kurš tevi mīl ar vislielāko maigumu, un Es tevi vienmēr rūpīgi kopšu, līdz tu izveseļosies, Es vienmēr remdēšu brūces, kuras pasaule tev cērt Mana Svētā Vārda dēļ un tādēļ, ka liecini par Manu Mīlestību;

atceries: Es no Debesīm tevi pieskatu un rūpējos par visām tavām problēmām; atceries arī to, ka viss, ko tu dari, nav tava labuma vai slavas dēļ, bet gan Tā Labumam un Slavai, Kurš tevi ir sūtījis;

ļauj pār tevi atmirdzēt Manam Patiesības Garam, lai tu savukārt atspoguļo Manu Tēlu, atgādinot pasaulei Manu Patieso Vaigu, jo liekas, ka tā ir piemirsusi Manu Patieso Tēlu; – pavisam drīz jūs visi iemācīsieties, kā dzīvot

un būt vienotiem ar Mani, tāpat kā Viena un Vienprātīga ir Vissvētākā Trīsvienība;

 - Mani bērniņi, Es nekavēšos, Es jau esmu Savas Atgriešanās Ceļā; Es jums to saku, pirms vēl tas notiek, lai, tam notiekot, jūs ticētu, ka šī Balss, kurā jūs visus šos gadus esat klausījušies, patiešām ir Manējā; Es jums to saku, lai jūs priecātos, jo arī Es priecājos, gaidot to dienu, kad Manas Mātes papēdis sašķaidīs Sātana galvu;

 - dzirdiet Mani: Es pār šo ļaunuma pilno paaudzi izliešu Savu Garu, lai savaldzinātu sirdis un ikvienu vestu atpakaļ pilnīgā Patiesībā – lai jūs dzīvotu

Pilnīgu Dzīvi Manī, jūsu Dievā;

bet esiet drosmīgi, jo pirms Manas Dienas vēl nāks Uguns; neesiet noskumuši un nebaidieties, jo bez šīs Uguns pasaules vaigs nevar mainīties… tai atnākot, Es parādīšu pasaulei, cik daudz netaisnības un maldu tajā ir bijis; šī Uguns atklās pasaules bezdievību, tās racionālismu, materiālismu, savtīgumu, lepnību, alkatību un samaitātību – tā norādīs uz visiem netikumiem, kurus pasaule pielūdz;

neviens nevar teikt, ka Es jums nebūtu stāstījis par Saviem Nodomiem, neviens nevar Man pārmest, ka Es būtu centies noslēpt no jums Savus Plānus;

Es esmu Patiesība,

un Patiesība vienmēr atvērs Savu Sirdi un izklāstīs Savus dedzības pilnos Nodomus tādus, kādi tie patiešām ir… Patiesība vienmēr dos jums iespēju izvēlēties, ja vien vēlaties kaut ko tai pierādīt; ja Es jau tagad nebūtu ar jums runājis un jau tagad nebūtu atvēris jums Debesis, tad jums būtu kāds attaisnojums, bet Es taču esmu saucis uz jums dienu un nakti, nemitīgi Es esmu jums sūtījis Savus eņģeļus, lai tie uz jums runātu; no nebūtības Es esmu augšāmcēlis grēcīgas dvēseles un tās pārveidojis par dedzīgiem mācekļiem, un sūtījis tos klauvēt pie jūsu durvīm un atkārtot Vārdus, ko Es Pats biju tiem devis; nē, viņi nav runājuši no sevis, bet tikai atkārtojuši Manis dotās Zināšanas; viņi ir gājuši pie jums savā nabadzībā un kailām kājām, lai pasludinātu nākamās lietas, un nav Maniem Vārdiem neko ne pievienojuši, ne atņēmuši; viss viņu teiktais ir bijis ņemts no pašas Gudrības;

 - tagad Es jums saku, ka, atnākot Šķīstīšanās Dienai, daudzi būs noskumuši līdz nāvei, ka nebija ļāvuši Manam Svētajam Patiesības Garam ienākt savos mājokļos,1 bet Viņa vietā uzņēmuši Odzi un Postošo Negantību, un savu mielastu turējuši kopā ar Manu ienaidnieku; tie savā namā ir ieaicinājuši to, kurš izmēda Svēto, viņi ir pielūguši Maldinātāju, kurš viņiem mācījis nepareizi uztvert Manu Svēto Garu, Kurš ir

Dzīvības Devējs un viņu dvēseles iekšējais Spēks,

Viņš ir Tas, kurš viņu dvēselēs ir dvesis darbības rosmi un piepildījis to ar dzīvinošu garu;

 - patiesi Es jums saku: Mana Uguns nāks pār šo pasauli daudz ātrāk, nekā jūs to bijāt gaidījuši, lai tie, kuriem nav bijis saprašanas par saviem grēkiem, pēkšņi ierauga savu vainu; Manā Spēkā ir paātrināt šīs Dienas atnākšanu, un Manā Varā ir arī saīsināt šo Stundu, jo tās posts būs tik liels, ka daudzi nolādēs stundu, kurā ir dzimuši; tie ilgosies pēc tā, lai ielejas atveras un viņus aprij, tie vēlēsies, lai kalni tiem uzgāžas un tos apklāj, lai nāk plēsoņa un viņus ātri saplosa, tie gribētu satriekt gabalos sevi pašus; taču neviens neizbēgs no šīs Stundas…

tie, kuri patiesi Mani mīl, cietīs vienīgi no tā, ka Manis labā nav darījuši ko vairāk; arī viņi tiks šķīstīti; tomēr bēdas tiem, kuri Mani ir atstūmuši un atteikušies Mani atzīt, tiem jau ir savs soģis – tajā Dienā viņus tiesās Patiesība, kura viņiem tika dota;

 - tu daudzkārt esi dzirdējis Manus vēstnešus sludinām, ka

un ka Mana Atgriešanās ir neizbēgama; ja vien tu Mani mīlētu, tad priecātos par to, ka Svētais Gars nāks pār tevi visā Savā spēkā un godībā; ja vien tu Mani mīli, tu turpināsi lūgties par visu to Manu bērnu atgriešanos, kuri neapzinās neko un vēl arvien dzīvo Sātana varā; ja kāds Mani mīl, tāpat kā Es mīlu jūs, viņš klausīsies Manā balsī un saglabās uzticību līdz pat savas kalpošanas beigām;

Mani mazie bērniņi, ja vien jūs Mani mīlētu, tad jūs darītu lielākus darbus par tiem, kurus darīju Es, dzīvodams šeit virs zemes; tomēr līdz šim tas nevienam nav izdevies gan jūsu mazās ticības dēļ, gan mīlestības trūkuma dēļ citam pret citu; neviens vēl nav Mani mīlējis tik ļoti, cik Es esmu jūs mīlējis; Šķīstīšanās Dienā jūs sapratīsiet, cik maz Manā labā esat darījuši, jo Es jūsos atklāšu Savu Svēto Vaigu;

 - vai dzirdat šos soļus? tie ir Manējie; vai jau dzirdat Manu Elpu? šī piemīlīgā skaņa nāk no Mana Gara, kurš dveš pār jūsu tuksnesi un sausumu; vai jūtat Dvesmu, kura maigi aizskar jūsu sejas? nebīstieties – Mans Svētais Gars, lidinoties pār jums kā Dūja, maigi pieskaras jums ar saviem spārniem;

ak, nāciet! nāciet pie Manis, un tāpat kā Mozus pacēla tuksnesī čūsku, tā arī Es pacelšu jūsu dvēseli pie Sevis un jūs atdzīvināšu! tāpat kā Es pats tiku pacelts Debesīs, tāpat jūs tiksiet pacelti pie Manis un zīdīti no Manām Krūtīm; ak, jel nāciet pie Manis! atkal izjūtiet slāpes, slāpstiet pēc Maniem mūžīgajiem Avotiem, pēc Manis paša – jūsu Dieva! Es nevilcinādamies došu jums dzert, un Savu Ūdeni jūsos Es darīšu par neizsmeļamu avotu mūžīgajai dzīvei, jo no Manām Krūtīm plūst dzīvā ūdens straumes, neizsmeļamais Avots; ak, nāciet pie Manis! salkstiet pēc Manas Maizes un jūs nemirsiet! šodien, tāpat kā vakar, Es pieceļos un skaļā balsī saucu:

„ja kādam slāpst, tas lai nāk pie Manis! lai tas, kurš tic Man, nāk pie Manis un dzer!”1

Mana pacietība ir neizmērojama un, lai gan Es zinu, ka esat grēcinieki, kuri ir apgānījuši zemi ar nevainīgu dvēseļu asinīm,2 tomēr – ja vien jūs atgriežaties pie Manis un nožēlojat, Es piedošu jūsu grēkus un noziegumus; Es esmu Žēlastības Bezdibenis – nebīstieties… nebaidieties no Manis, bet bīstieties drīzāk no tā, lai šī Stunda nepiemeklētu jūs nesagatavotus un aizmigušus;

šeit atskan jūsu Tēva Balss, Mīlestības Majestātiskā Avota Balss; runā Tas, Kurš reiz sacīja:

„Lai top gaisma!”

un gaisma tapa; nāciet pie Manis, un Es jums došu pārpilnībā Savu Garu; neesiet kā tie kareivji, kuri Mana Krusta pakājē meta kauliņus par Manām drēbēm; nāciet pie Manis ar Jāņa garu, nāciet pie Manis, mīlestības vadīti; nāciet pie Manis, lai Mani mierinātu un būtu ar Mani kopā;

 - nāk Stunda, kad pasaule ieraudzīs, ka visapkārt ir vienīgi posts, tumsība, mokas un izbailes, tā neredzēs neko citu kā tikai melnu nakti; apmulsuši tie sauks uz Mani, bet Es viņiem neatbildēšu, Es neklausīšos viņu kliedzienā; satracināti un noskaitušies, tie zaimos Manu Atklāsmi, Gudrību un Patiesību; visa pasaule būs bēdu un ciešanu pārņemta, ieraugot

Derības Šķirstu, Manu Likumu,

daudzi kritīs un tiks salauzti, zvalstīsies un drebēs viņu pašu nepaklausības dēļ;

 - kad Debesis pārplīsīs kā uz pusēm pārrauts priekškars, parādot viņiem, ka Manu Godību tie ir apmainījuši pret bezvērtīgu atdarinājumu,1 tad viņi kritīs, kā zvaigznes krīt no debesīm, sapratuši, kādos maldos viņus ir aizvedis Neprāts; viņi sapratīs, ka vēlme uzkāpt pašā virsotnē un sacensties ar Mani ir bijusi tikai muļķība! pienākot tai Dienai, Es parādīšu pasaulei tās samaitātību, tās neprātīgo draudzību ar Dumpinieku, ar kuru viņa ir daudz labprātāk sarunājusies nekā ar Svēto; ir pienākusi stunda, kad pastāvībai un ticībai, lūgšanai un upurim ir ārkārtīgi liela nozīme – tie ir kļuvuši par STEIDZAMU NEPIECIEŠAMĪBU!

Mani bērniņi, jūs, kas tagad esat noskumuši, vēlāk jūs priecāsieties; nāciet un kopīgi lūgsimies:

„Žēlsirdīgais Tēvs, pacel mani pie Savām Krūtīm un ļauj man veldzēt slāpes Mūžīgās Dzīvības straumēs. Tad, saņēmis šo žēlastību, es zināšu, ka esmu ieguvis Tavu labvēlību. Tēvs, steidzies man palīgā, vēl pirms šī Stunda nāk pār mani, dziedini mani, jo esmu grēkojis pret Tevi.

Tēvs, uz Tavām lūpām ir Žēlastības valgme, Tava Sirds ir kvēlojošs Mīlestības Ugunskurs, Tavas Acis – divas visu sadedzinošas Uguns Liesmas.

Ak, Tēvs, Tavs Skaistums ir pati Pilnība, Tava Majestāte un Krāšņums liek apžilbt pat visspožākajiem no Taviem eņģeļiem. Bagāts Tikumos un Žēlastībā, neapslēp no manis Savu Svēto Vaigu, kad pienāks tā Stunda.

Nāc un svaidi mani ar mīlestības eļļu – Dievs, uzklausi manu lūgšanu, ņem vērā manu saucienu! Man ir jāpiepilda Tev dotie solījumi.

Mūžīgais Tēvs, lai gan man nākas iet pret straumi, tomēr

es uzticos,

es zinu,

es ticu,

ka Tava Roka būs tur, lai mani paceltu un izvilktu laukā no šīs straumes.

Ak, es tik ļoti ilgojos ielūkoties Tavā Svētnīcā un Derības Šķirstā ieraudzīt Tavu Godību! Kā mana dvēsele ilgojas ieraudzīt Debesu Jātnieku, Kura vārds ir Uzticamais un Patiesais, Taisnais, Kurš aizslaucīs projām pasaules netaisnību.

Ak, nāc un apsedz mani ar Savu Apmetni, – ikviens zina, cik nesavtīga ir Tava Mīlestība!

Ak, Tēvs, neatgrūd mani, kā es to būtu pelnījis savu grēku dēļ, bet gan palīdzi man, dod man Dienišķo Maizi, pasargā mani un attālini no manis Odzes indes zobu. Dari mani par Tava Nama mantinieku, par Gaismas bērnu, par Visaugstākā Mocekļa nevainojamu attēlu, lai es varētu Tevi godināt un slavēt mūžīgi mūžam. Āmen.”

Manu bērniņ, Debesis pieder tev;1 dzīvo Man, elpo Man, ļauj Man būt pirmajā vietā tavā sirdī un dzīvē; bērniņ, mīli Mani, un viss, kas pieder Man, ir arī tavējais; tavas mīlestības un uzticamības dēļ Mans Nams būs arī tavas mājas;

 - paļaujies uz Mani, savu Tēti; nāc Man tuvu klāt un ieņem savu vietu Manā Vissvētākajā Sirdī;

---