|
1991. gada 6. augusts
Jēzu, izglāb mūs visus! Kungs, pagaidi, kamēr visi Tavi bērni atgriežas, vēl pirms Tava Diena pienāk! Pavisam drīz Tavs Tronis nolaidīsies mūsu vidū, bet vai mēs tam esam gatavi?
Ļauj Savai Upei, kuras straume atveldzē izkaltušās pilsētas, ieplūst mūsos, Kungs, izmērcē mūs, pārņem mūs un ņem mūs Savā Īpašumā… tiklīdz Tu būsi mūsos, Tavas pilsētas nekad nekritīs! Svētdari Savu atpūtas vietu, dievišķo mūs.
Svaidītais tevi svētī un mudina uz lūgšanu; nekrīti izmisumā; 1 Es jums dodu pietiekami daudz laika, lai jūs mainītos, bet vai šī paaudze to sapratīs? vai viņi būs gatavi mainīt savas dzīves? tev jāņem vērā, Mans bērns, tos pārkāpumus, kas ik dienas tiek izdarīti pret Mani; cik gan ilgi jūsu Svaidītajam vēl nāksies saņemt apvainojumus?... vai tev vēl ir kas Man sakāms? meitiņ, Es nekā nesadzirdu... Žēlastību! Mums ir vajadzīga žēlastība atgriezties pie Tevis – tā pati, kuru Tu reiz dāvāji man. Es nezināju neko par Tevi un cik ļoti Tevi apvainoju, Mans Kungs, līdz kamēr Tu Savā žēlastībā pats atnāci pie manis.
tad turpini lūgties par saviem brāļiem; Es jau esmu teicis: Sodomai tajās dienās būs vieglāk nekā šai paaudzei; vai atminies Ninivi? viņi bija lielas nelaimes priekšā, bet viņi ieklausījās Manā vēstnesī Jonā – un no augstākā līdz zemākajam... visi gavēja, nožēloja grēkus un apņēmās mainīt savas dzīves un dzīvot svēti; „atcerieties sensenās dienas un pieminiet agrākos gadus,” 1 meklējiet Patiesību; meitiņ, laimīgs ir cilvēks, kurš seko Manam Padomam; ļauj Man vēl ko teikt: Es, Svaidītais, pārņemšu jūs visus ar Savu Uguni, dāvājot jūsu dvēselei jaunu dzīvību; patlaban Man ir atlicis ļoti maz laika; Žēlsirdības un Žēlastības Laiks ir gandrīz beidzies; Es nenoklusēju Savus Nodomus, nedz apslēpju Savu Vaigu, Es To atklāju kā vēl nekad agrāk; jūsu pienākums, Mani mīļotie, ir doties izplatīt šos otro Vasarsvētku Vēstījumus un vēstīt visu, ko Gars jums māca;
ΙΧΘΥΣ
1991. gada 6. augusts
Mans Gars ir vienots ar tavējo; Es tevi piepildu; ak, Manas Vissvētākās Sirds Vassula, vienmēr atceries šos vārdus:
Ceļš, kas ved pretim Manam Krustam, ir iezīmēts ar Asinīm;
Es svētīju un svaidu ikvienu cilvēku, kurš labprātīgi uzņemas šo ceļu; tu tiec vajāta Manis dēļ, nebīsties, Es esmu tev līdzās, lai tevi iedrošinātu; tevi tiesā vienīgi pasaule, un cilvēku lūpas Manis dēļ tevi apvaino un liek nežēlastībā, priecājies! jo to pašu piedzīvoju arī Es! vai Es neesmu teicis, ka neviens māceklis nav lielāks par savu Skolotāju? jūs esat kļuvuši par savas tautas izsmiekla objektu, 2 bet to pašu taču piedzīvoju arī Es, jūsu Karalis! kad Kalvārijas ceļā viņi tevi šausta, tavas asinis sajaucas ar Manējām… vai Es varētu tev dāvāt vēl lielāku labvēlību kā tikt pārveidotai par dzīvu Manas Godības krucifiksu? ja redzu, ka tavas pēdas tūlīt paklups, Es paceļu tevi, lieku uz Saviem Pleciem kā avi; nāc, kopā ar Mani tu vienmēr būsi drošībā; Jēzu, Tu esi mana Cerība, mans Spēks, mans Prieks un mana Dziesma! Es vienmēr atradīšu patvērumu Tavā Vissvētākajā Sirdī.
1 Man šķita, ka ar manām un citu lūgšanām nepietiks – mūsu ir tik maz!
2 Daudzi grieķu pareizticīgo teologi un mūki mani izsmej.
|
Saraksts pēc alfabēta 
