1991. gada 12. jūlijs
Mans Kungs?
Es Esmu;
miers lai ir ar tevi; ļauj Man priecāties un sajust, ka tu patiešām ieklausies Manī; dvēsele, sajūti Manu Klātbūtni; Es Esmu ir tev līdzās katru tavas dzīves mirkli; Vassula, pasaki, vai tu esi laimīga kopā ar Mani, pierakstot Vēstījumus?
Jā, mans Kungs! Es tevi svētīju.
iepriecini Mani un centies, Man runājot, izsekot Manu Lūpu kustībām, kad Es noliecos pie tevis, kad paskatos tevī; neizliecies, it kā Manis šeit nebūtu; ziediņ, pacel savu galvu Man pretim un uzņem sevī Manu Gaismu – Es tevi izgreznošu un atdzīvināšu tavu ziedkātiņu; Es tev dodu Savu Mieru; atļauj vēl kādu laiku Man tevi izmantot par Savu piezīmju blociņu, un tad... tad Es, tavs Pestītājs, izraušu tevi un pārstādīšu Savā Dārzā uz mūžīgiem laikiem;
Es, tavs Pestītājs, augšāmcelšu daudzas sirdis, lai tās Mani slavē; nemitīgi lūdzies, sarunājies ar Mani, bieži Mani svētī par visu, ko Es tev dodu; pārbaudījumi tevi piemeklēs vienmēr, un tie, Mana mīļotā, ir paredzēti tavai izaugsmei; Es vēlos veicināt tevī ilgas pēc Manis, vairot tevī slāpes pēc Manis, un… ak, ko gan Es neesmu gatavs darīt, lai tava dvēsele kļūtu arvien pilnīgāka! pat ja tavas dvēseles pilnībai Man nāktos tev likt piedzīvot simts nāvējošu pletnes cirtienu, tavas pestīšanas labā Es nevilcinātos to pieļaut;
Kungs, bet tas dvēselei var arī likt zaudēt drosmi un padoties…
vai tu apšaubi Manu Gudrību?
Nē, bet es domāju, ka ir dvēseles, kuras nebūtu spējīgas to paciest.
Es pazīstu ikvienas dvēseles spējas, tādēļ uzticies Man; atceries vēl kādu lietu, – vai tu vēlies Mani pagodināt?
Jā.
lai Mani pagodinātu, tev ir jāpiedzīvo Mana Krustā sišana; Man daudz vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas upurgatavas dvēseles; biežāk lūdzies un ievēro Manus lūgumus; pilnībā veltī sevi Man, atdod Man savu gribu, lai Es varētu tevī pabeigt Savus Dievišķos Darbus; kad esmu noguris, palīdzi Man nest Manu Krustu; mierini Manu Sirdi, kura sāp no mīlestības trūkuma;
Abba vienmēr ir tev līdzās, iepriecini Mani un svētī Mani;
|