nāc, strādāsim liec savu ticību uz Mani;

ir sacīts, ka pirms Manas Lielās Atnākšanas jums tiks dotas zīmes; jums ir jāsaskata šīs zīmes, kas ir Manas Godības Dienas priekšvēstneses; šīs patiesības var tikt atklātas, vērīgi iedziļinoties Rakstos, bet kā tas nākas, ka jūsu prāts nav atvērts, lai saprastu Rakstus? nāciet pie Manis un centieties izprast, klausies Manī, Mans bērns: tavas paaudzes vidū plaukst un zeļ dumpīguma gars, un viņi patiešām ir atkrituši! no Savas puses Es arvien biežāk izsaku jums Savus aicinājumus un brīdinājumus, dienu pēc dienas Es saucu jūs pie Sevis, Es vairoju Savas Svētības pār jums, bet nesaņemu atbildi; Es sacīju, vai atnākot atradīšu kādu? kādēļ, kad Es saucu, neviens Man neatbildēja? Uz Maniem lūgumiem jūs atbildat, pagriežot Man muguras, un vienīgais, ko Es dzirdu, ir: „kam gan Viņš ir domājis Savus Vēstījumus?”; cik viņi ir dumpīgi un kā viņi zaimo Manu Dievišķību! bet neviens cilvēks nespēj atlikt nolikto Laiku, nedz arī izvairīties no noliktās Stundas; tā nāks pār viņiem tikpat pēkšņi kā pērkona grāviens;

meitiņ, šodienas Antikrists ir Sātana izraisītais dumpīguma gars; Raksti viņu dēvē par Dumpinieku,3 par postošo negantību, kas uzcelta Mana Tempļa vidū un par kuru jau ir runājis pravietis Daniels, – katrs no jums ir Mana Svētnīca... viena zīme, kura liecina par Laiku beigām, ir Dumpinieks, saukta arī par postošo negantību, otrā zīme ir jūsu lielā atkrišana;

Manu bērniņ, jūsu laikmets vairs nepielūdz Mani, lai gan tas būtu jūsu pienākums pret Mani un arī Dzīvības avots; Sātans ir panācis savu, pārliecinot jūs, ka varat iztikt arī bez Manis, un līdz ar to mūsdienu Antikrists - Dumpīguma gars ir ienācis Manā Atdusas vietā;1 tas ir Visatļautības gars, lai neteiktu vairāk, un tas šodien ir ieperinājies pašā Manas Svētnīcas sirdī;2 tiem, kuri viņu ir pieņēmuši, šis gars liek iesaukties: „es esmu dievs!”;3 cilvēki ir atkrituši, un viņu atkrišana ir atvērusi ceļu Sātanam, kurš ir ienācis viņos un ved tos pretim varmācīgai nāvei;

Dumpīguma gars iznīcina cilvēka dvēseli, prātu un sirdis, viņš ir tas Ienaidnieks,par kuru runā apustulis Pāvils; viņš ir tas, kurš sludina savu bezgalīgo pārākumu pār visu, ko cilvēki sauc par dieviem, un pār visu, ko cilvēki pielūdz;4 viņš izaicina Dievu, izaicinādams Autoritāti5, lai sevi pašu paaugstinātu Manā vietā;6 viņi izdomā paši savus likumus, lai karotu pret Manu Likumu un visu, kas nāk no Mana Gara;

dienu pēc dienas, stundu pēc stundas viņi apbēdina Mani un apvaino Manu Svēto Garu; ak, pelni un putekļi, jūs, kas esat izstūmuši no sevis Manu mūžīgo Upuri, – vai tiešām vēlaties mirt? kādēļ jūs sacenšaties ar Mani? kādēļ noliedzat Manu Svēto Patiesības Garu? ikviens, kurš Mani neatzīst, ir Antikrists, jo viņš noliedz gan Tēvu, gan Dēlu, gan Svēto Garu, Mūs Trīs, kas esam vienprātīgi;7

šodien daudzi jūsu vidū noliedz Mana Gara izliešanos; Es Savā bezgalīgajā Devībā apveltīju jūs ar tik daudzām Viņa žēlastībām un dāvanām, kas tiek neievērotas vai apslāpētas; šie ļaudis noliedz un noraida visas Mana Gara dāvanas; daudzi tikai tēlo ārēju reliģiozitāti, bet atsakās pieņemt Manas Baznīcas iekšējo spēku; Manas Baznīcas iekšējais spēks ir Mans Svētais Gars;

viņi apgalvo, ka ir turējuši ticību, un sagaida, ka par savu taisnīgumu saņems arī pienācīgo atalgojumu; Es šodien jums vēlos vaicāt: vai tiešām jums šķiet, ka esat izdarījuši visu, lai nostātos Manā priekšā? Es esmu centies jūs atmodināt un pateikt jums, ka līdzināties izkaltušai upei, bet viss jūsu teiktais ir tikai tukša skaņa; ja kādu grēcinieku Mans Svētais Gars atgriež, kamēr viņš vēl nav ienācis Manā svētnīcā, kamēr vēl nav atklājis Manas Sirds Dārgumus, jūs jau nākat pār viņu kā viesulis un kārdināt atgriezties atpakaļ bezdievībā; to, kurš tikko ir izbēdzis dumpīgumam, jūs vilināt pie tā atpakaļ;

Tiesas Dienā Es jums sacīšu: jūs neesat Man ticējuši, bet gan padarījuši Mani par meli, jo neesat ticējuši liecībai, kuru Es jums devu par Aizstāvi un To, Kurš atgādina jums Manu Vārdu; patiešām, jūs neesat pieņēmuši liecību par Manu Svēto Patiesības Garu, bet gan esat Viņu ignorējuši, vajājuši, nolieguši un slāpējuši; tā vietā, lai kopā ar visiem svētajiem skaļi gavilētu un lielā priekā slavētu Manu Garu, jūs Viņu nemitīgi vajājat, balstīdamies uz iedomātu dievbijību; jūs Mani izaicināt ar savu nepārtraukto noliegšanu…

kā gan lai Es neļautu akmeņiem paust Manas skumjas? jūs aizliedzat Maniem pirmajiem augļiem slavēt Manu Svēto Garu; tāpēc Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi izkliegs Manas bēdas8… ar sāpēm Es jums tagad saku to, ko reiz jau esmu teicis Jeruzalemei: „ja vien tu būtu sapratusi Manas Miera Vēsts diženumu, bet tas diemžēl ir palicis apslēpts tavām acīm!” ja jūs, savukārt, būtu kaut nedaudz apjautuši Mana Svētā Gara mirdzošo godību un satvēruši visas tās neskaitāmās svētības, kuras Viņš izlej pār jums visiem … bet, ak vai! jūs neredzat un nedzirdat Aizstāvi, Svēto Garu, ko Tēvs sūta Manā Vārdā, lai Tas jūs mācītu un atgādinātu jums visas tās patiesības, kuras Es esmu jums devis, jo šīs pasaules valdnieks izmanto jūsu brīvību jūsu pašu pazudināšanai;

viņi neklausās Manī, viņi klausās vienīgi paši savā balsī; pat ja Es viņu priekšā leju asaras, tie vienalga Man neatbild; Es esmu meklējis visdažādākos ceļus, kā izlauzties cauri viņu kurlumam un palīdzēt viņiem atgriezties pie Manis un savu spēku smelt Manī, lai Es, savukārt, varētu ievest viņus svētumā un ļaut viņiem mantot Manu Gaismu;

Es esmu Svētais, pret kuru viņi tik nodevīgi izturas, un, lai arī Es pirmais esmu gatavs viņiem visu piedot, viņos nav ne mirkļa nožēlas... bet, kamēr viņi vēl arvien dzīvo savā pašpietiekamībā, tikmēr viņi Mani nedzirdēs un nebūs spējīgi ieraudzīt, ka šodien kā vēl nekad agrāk Es visai pasaulei1 atklāju Manu Svēto Vaigu; Es, Kungs, turpināšu atmirdzēt pār tevi, radība, un Es pāri šīs zemes vaigam izliešu Savu Gaismu; saule, kas aptumšojusies, un mēness, kas jūsu laikmetā ir zaudējis savu spožumu,2 ieveduši jūs atkrišanas tumsā; tomēr drīz, pavisam drīz, šis posts beigsies;

Es esmu nolēmis pārvērst jūsu purvus3 auglīgos dārzos, nakti – dienā, bet jūsu drupās gulošās pilsētas4 – Gaismas pilsētās; jūsu salauztie altāri5 tiks atjaunoti, un Es pats Savām rokām likšu jūsu svētnīcu6 pamatus; Es visu Savu radību darīšu jaunu7, Es visu atjaunošu Savā Svētajā Garā; nāc, Vassula, Manu jēriņ, visam ir jātiek pierakstītam un tā, kā Es gribu, lai viss būtu pierakstīts;

Mīlestība ir tev līdzās;

ΙΧΘΥΣ

---