Es, Jahve, esmu tavs Tēvs; nāc, meitiņ, savu darbu tu paveiksi, esot Man blakus; Es katru dienu došu tev jaunu spēku, kas tev būs nepieciešams, lai Mans Darbs izplatītos visā pasaulē; Es esmu aizdedzinājis tavu lampu, lai tu, Manu bērniņ, varētu redzēt; Es tevi esmu izvēlējies, lai tevi mācītu no Savas troņa zāles, Manu Vārdu tu esi saņēmusi no Manis Paša Mutes; sargā Manas mācības kā savu acuraugu;

Un arī tagad, tavā niecīgumā, Es, kas esmu Viss, turpināšu izplesties līdzīgi miglai, kas iespiežas visur; Es vēlos ietīt Sevī visu Savu radību, no svešinieka līdz pat Savam vislabākajam draugam; Mana Greizsirdība1 ir apsteigusi Mani Pašu un vēlas to pārbaudīt; tevi radot, Man bija tikai viens nodoms: esmu tevi radījis aiz Mīlestības, lai tu mīlētu Mani; kad ķermenis un miesa pamazām iznīks un izdils, tad tas, kurš šajā dzīvē Man ir bijis patīkams, uz mūžīgiem laikiem iemājos Manā Dvēselē;

bet bēdas tam, kurš Manis nebīstas! bēdas tam, kurš grēcīgumu nav uzskatījis par neprātu, bet muļķību – par vājprātu! bēdas tai sirdij, kura ir uzskatījusi, ka spēj sasniegt sava spēka virsotnes bez Manis, tikai pateicoties savām pūlēm! bēdas tam, kurš nav paklausījis Maniem baušļiem! bēdas tiem, kuru sirdis ir pildītas ar ļaunprātību! Bēdas šakālim, kas naktī ir perinājis slepenus plānus! bēdas tam, kurš ir tiesājis savu brāli, likdams tam dzīvot bailēs un šausmās! bēdas tām lūpām, kuras ir sniegušas viltus liecību! bēdas tiem, kas izlej vēl nedzimušu bērnu nevainīgās asinis! jūs savu atlīdzību saņemsiet ellē! bēdas jums, kas pieņemat Mana Dēla Miesu un Asinis, būdami nešķīsti un dzīvodami grēkā, cik pretīgi jūs Man esat! bēdas jums, kas Mani apvaino, atsakoties no grēksūdzes un grēku piedošanas, un tomēr, būdami vainīgi, nākat, lai pieņemtu Manu Dēlu… Atgriezieties! nožēlojiet savus grēkus! kāda jēga ir jūsu upuriem, ja jūsos guļ saritinājusies čūska? ja jūs Man vaicājat: „kas mums jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi?”, tad Es jums saku: nožēlojiet grēkus un atgriezieties! sekojiet Maniem Baušļiem un nesiet atgriešanās cienīgus augļus, un tad Es Savu eņģeļu klātbūtnē ievedīšu jūs jums sagatavotajā istabā; uzmanieties un esiet nomodā, lai tiktu pasargāti no visām šīm lietām; atļaujiet Man jūsu tuksnesī atklāt Savu Svēto Garu tā, kā Es to vēlos, ļaujiet Man to ieliet tajos, kuros Es vēlos; viss, ko Es daru, tiek darīts jūsu pestīšanas labā;

mīli Mani, pielūdz Mani, un liec Mani pirmajā vietā un pāri visam…

Manas Acis nemitīgi noraugās tevī, Manu bērniņ, un Mans Gars tevi pārņems tik ļoti kā vēl nekad, un tevī vairs nepaliks nekas no sevis; Es Esmu Viss un varu tevi piepildīt ar Savu Gaismu; ak, radība! Es esmu uzticams un laipns, tādēļ atļauj Man darboties, un ar vēl karstāku mīlestību Es piepildīšu tavu garu ar dievišķību, kas nāk no Mana Gara; ļauj Man atbrīvot tevi no vienaldzības, kura tevi ir novedusi līdz šai smagajai atkrišanai un tavas dvēseles sabrukumam; ļauj Man tevi piepildīt ar Savu Uguni un darīt par Savu uzticamo un degsmes pilno kalpu; ļauj Man tevi pārveidot un darīt par Manas Dvēseles prieku; Es Esmu, Kas Es Esmu ir ar tevi;

tu, kas lasi šos vārdus, esi svētīts un saņem Manu Mieru;

---