1991. gada 9. marts
(Skotija. Ar tēvu Makginitī mēs apspriedām, kāda lūgšana Kungam varētu būt vispatīkamākā, un secinājām, ka tas noteikti ir kontemplācijas klusums…)
Kungs?
Es Esmu; atbalsties pret Mani, jo Es esmu tavs Balsts un Spēks; jā, patiešām, Mana Vassula, Klusums ir visietekmīgākā no lūgšanām; satiecies ar Mani Manā klusumā; ļauj savam garam tuvoties Man un tiec pārņemta Manī, Manā Klusumā; Manu bērniņ, atļauj Manai Klātbūtnei pilnībā tevi pārklāt un uzņemt; atļauj Man savu dvēseli apņemt ar Manu Mīlestību; atveries Man un atļauj savam Dievam ienākt Viņa Īpašumā, Es Esmu Tas, kuram tu piederi; dod Man brīvību tevī pieaugt, ļauj Man tevī vairot Savus tikumus; nebīsties no Manis, Manu bērniņ, kad Es lieku tev iet mazumā; Es esmu šeit, lai rūpētos par Savu Īpašumu un atspīdētu tevī; atļauj Man, dvēselīt, apņemt tevi ar Savu Maigumu; tevi pārpludinās Mans Skaistums, neskaties uz savu kailumu, dvēselīt, un neatstum Mani, nāc pie Manis Klusumā tāda, kāda esi; Klusumā atdod sevi Man, un tu dzīvosi; esi svētīta, esi svētīta, dvēselīt, un neļauj nevienam kļūt par Manu sāncensi;
Kungs, dari, lai nekas nekļūtu par Tavu sāncensi!
piektdienās gavē – tas tagad ir tavs pienākums attiecībā uz Mani; nāc;
(Es biju atmetusi piektdienas gavēņus daudzo pārbraucienu un misiju dēļ. Sapratu, ka bez īpašas piepūles varētu gavēt arī ceļojumu laikā, tomēr sava slinkuma un vājuma dēļ izvēlējos vieglāko ceļu.)
|