1991. gada 24. februāris
(Dienu pirms brauciena uz Angliju, Skotiju un Īriju.)
Mana Vassula, izmanto šo Rakstu vietu kā ievadu misijai katrā no šīm zemēm;
(Jēzus man norādīja uz Jāņa evaņģēlija 10. nodaļu no 14. – 16. pantam.)
pasaki viņiem, ka Es, Kungs, esmu Tas, Kurš tevi sūta pie viņiem; avis, kas pieder Man, klausīsies Manā Balsī; Es nāku, lai daudzas no tām vadītu pa līdz šim nepazīstamu Ceļu un aizvestu atpakaļ Patiesībā; Es nāku, mīļotie, lai jūs vadītu ar liesmojošu Mīlestības Uguni un aizvestu jūs atpakaļ Mājās; Mana Vissvētākā Sirds ir jūsu atpūtas vieta; tevis labā, ak, radība ... ko gan Es neesmu gatavs darīt! Es esmu tavs Svētais, bet tavs laikmets ir vēlreiz piesitis Mani krustā; Es esmu Tas, Kurš tevi mīl visvairāk, bet arī Tas, Kurš saņem šī laikmeta vienaldzības nežēlīgos pletnes cirtienus…
Es esmu pasaules Gaisma, kas nāk šajā tumsas laikmetā, lai iedotu jums Dzīvības Gaismu; Mani bērniņi, saņemiet Manu Mieru; Es jums dāvāju Savu Mieru, Es sniedzu jums Mīlestības dāvanu; nāciet pie Manis tādi, kādi esat un negaidiet, kamēr būsiet svēti, lai nāktu pie Manis; nāciet pie Manis, kādi esat, nebaidoties no Manis; Es esmu Maiguma pilnais Tēvs; Es varu būt jūsu svētais Ceļabiedrs; Es un jūs, jūs un Es… Es jums atklāšu Savu Svēto Vaigu, jūsu Dieva Svēto Vaigu; jūsu acis ieraudzīs Mīlestību vaigu vaigā, un, kad tas notiks, sadusmotie dēmoni bēgs, bet jūs, mīļotie, sapratīsiet, ka jau no paša sākuma esat piederējuši Man, un Es biju jūsējais jau kopš mūžības; esiet vienoti ar Mani, Mīlestība ir pie jūsu durvīm;
Es, Jēzus Kristus, jūs svētīju;
ΙΧΘΥΣ
|