miers lai ir ar jums; Es Esmu Jēzus;

Es esmu tā Cerība, kuru pasaule meklē, – Cerība, kuru viņi meklē, ir tepat sasniedzama; viņiem tikai jāizstiepj savas rokas pret Debesīm un jāmeklē Debesu lietas; viņi varētu Mani meklēt, un Es viņiem atbildētu; Es neapslēpju Savu Vaigu un nenovēršu Savas Acis no tiem; Manas Acis jūs visus vēro un pārredz visus jūsu soļus;

Mans Gars patiešām piepilda visu pasauli un apgaismo tumsību, Viņš dāvā Cerību tiem, kuri šajā bezgalīgajā naktī cenšas sataustīt ceļu; mīļotie, jūsu dzimtene ir Debesīs, bet zeme – jūsu svētceļojuma vieta, un tas dāvā iemeslu priekam un cerībai;

ak, radība, vai Es neesmu noņēmis no tevis līķautu un ievedis tevi atpakaļ dzīvībā? vai Es pēc tam, kad esmu jūs ievedis dzīvībā, lai atkal aizsūtītu atpakaļ nāvē? Es esmu Žēlsirdība, Es esmu Mīlestība; palūkojieties Debesīs un saskatiet Laika Zīmes; Es nāku, lai sapulcinātu tautu pēc tautas un ikvienam no jums atklātu Savu Svēto Vaigu, un atgādinātu par Savu Mīlestību;

bet redzi, bēdu laiks ir iesācies, un ir sajūtamas arī jūsu pirmās dzemdību sāpes; kopš esat kļuvuši ticīgi, jūs esat liecinieki tam, ka piepildās Rakstos teiktais: šais pēdējās tumsības dienās Mans Svētais Gars visā pārpilnībā tiek izliets pār visu cilvēci; jūs esat liecinieki lietām, kuras agrāk tika izteiktas mīklās un līdzībās, jūs esat liecinieki arī Sātana nežēlībai, tomēr Es jums, bērniņi, apsolu, ka pavisam drīz jūsu piedzīvotās sāpes (kuras vēl padziļināsies) pārvērtīsies Priekā: pēc dzemdību sāpēm jūsu vidū piedzims Mīlestība!

bet šodien Es ar bailēm nolūkojos šīs paaudzes noziegumos, kuri pašreiz ir pārspējuši Sodomas un Gomoras grēkus, jo jūsu cerības ir balstītas uz viltus Kristu;

šī paaudze ir nekrietna un dumpīga, tā ir notraipījusi sevi ar asinīm un dzīvo Sātana ēnā; ak, laikmet! jūsu tā sauktā izsmalcinātā gudrība ir izstūmusi Mani ārpusē, jo jūsu sirdis savā uzpūtībā un lepnībā uzskata, ka esat vienlīdzīgi ar Mani, savu Dievu; „vai tad, kad jūsu noziegumi paši runā pret jums, jūs vēl arvien teiksiet, ka esat dievi?”1 asinis jau tagad plūst pa jūsu ielām, un savā ļaunumā jūs savu cerību balstāt uz lietām, kas neesmu Es; jūs savu cerību liekat uz cilvēkiem, nevis uz Mani, uz bagātībām, kuras jūs neglābj, un tā jūs noniecināt Manis dāvāto Dārgumu Debesīs; visas jūsu gaidas, kuras jūs liekat uz cilvēci, ir būvētas uz meliem, jo jūs ticat, ka viss ir padarāms ar jūsu pašu cilvēciskajiem spēkiem; šodien jūs,2 veiksmīgi tirgodamies, esat sarausuši lielu mantu, tomēr rīt jūs mirsiet;

tikai retais jūsu vidū uzdod jautājumu: „kādēļ Kungs un Viņa Svētā Māte pēkšņi ir nākuši mūsu vidū?”, tikai retais priesteris aizdomājas par Mūsu pastāvīgajām atklāsmēm un vēstījumiem; Es esmu teicis, ka sūtīšu Savā priekšā Vēstnesi, kas sagatavos Man ceļu,3 un tas ir tieši tas, ko dara Mana Māte, kura ir arī jūsu Māte;

Raksti tiek piepildīti, un patiesi Es jums saku: Tas, pēc Kura tik ļoti ir ilgojušies Mani Ābeli un Jēkabi, nāks pēkšņi, Viņš ieies Templī, lai izdzītu no tā Kainus un Ēzavus, kuri ir nodarījuši postījumus un grāvuši Manu Baznīcu; jūs Manu Namu esat pārvērtuši par rūpalu – Namu, kuram bija jābūt lūgšanu Namam, patiešām jūs Manu Namu esat padarījuši par zagļu midzeni! ja jau Es esmu, kā jūs4 Mani dēvējat, Svētais, tad kur ir Man pienākošais gods? ja Es esmu jūsu Skolotājs – kur ir Man izrādītā cieņa? ja esmu jūsu Dievs – kur ir Manis pielūgsme un Mans vīraks? kur ir bijība Manā priekšā? kā gan tas nākas, ka neprotat lasīt Laiku Zīmes? kā gan tas var būt, ka nespējat saprast Debesu lietas? kādēļ jūs vairs neticat Maniem brīnumiem? kādēļ jūs vajājat Manus Ābelus un Jēkabus? ja ne atklāti, tad slepeni;

Es parādos tāpat kā Mana Māte, un Mēs atklājamies caur dvēselēm daudzās tautās, tomēr jūs šīs parādīšanās nogurdina un pat sadusmo; „cik tas viss ir apnicīgi,” jūs5 tikai nosakāt, jūs neapzināties, jo līdz pat šai dienai neesat izpratuši Debesu lietas tā kā Mani Ābeli un Jēkabi, nē, jūs neesat aptvēruši ne Manu Mīlestību, ne to bijību, kāda būtu jāizjūt pret Manu Māti; jūs piesaucat ticību, bet patiesībā balstāties paši uz savu spēku, savu ietekmi un saviem spriedumiem; Mana Balss, kas šodien aicina grēciniekus atgriezties, skan tik traucējoši… ja pēkšņi atspīd Taisnīgums, kura staros ir rodama dziedināšana, jūs noraidāt Manu Dāvanu, kuru Es piedāvāju šai tumsas laikmetā;

vai Man atkal un atkal būtu jāpacieš jūsu vajāšanas; vai Man gadu pēc gada būtu jāupurē Mani Ābeli un Jēkabi, kuri ir Manu altāru vīraks un Manas Baznīcas stiprie balsti? jūs esat aizdarījuši savas ausis Manai Balsij, lai klausītos vienīgi savējā; Sātans ir iegājis jūsos un notrulinājis jūsu garu, tādēļ jūs tik daudziem esat lieguši ēst no Mana jaunā Vīna Dārza augļiem; citi atlīdzina par jūsu noziegumiem 6 un citi kompensē jūsu tukšību un neprātu;

jūsu pestīšanai šīs nesavtīgās dvēseles ik dienas pagriež pret jums savu vaigu, tās pieņem pazemojumus, sitienus un ciešanas; jūsu dēļ šīs cēlās dvēseles lej savas asinis – lai jūs glābtu;

Es gaidu un vēlos dzirdēt jūsu balsi, tomēr nesakāt to, ko jums nāktos izteikt; jūs nenožēlojat grēkus, bet gan turpināt noklīst neceļos, aizvilkdami sev līdzi miljoniem citu dvēseļu; tā vietā, lai iegūtu un glābtu dvēseles, jūs izvēlaties mīkstus krēslus un varu, tomēr jūs kritīsiet... un šī nemitīgā atkrišana un bezdievība mitēsies… jūsos, Mani Ābeli un Mani Jēkabi, Es atjaunošu agrākos altārus, kas pašreiz guļ drupās;

Es no jums likšu izplūst kristālskaidrām upēm, un jūsu liecība nesīs augļus, jo ūdeņi izplūdīs no Mana Avota; līdzīgi dzīvības kokiem, kas aug pie šīs svētās upes, Mani bērni uzplauks un nesīs augļus, pateicoties jūsu liecībai;

bērniņi, esiet drosmīgi, Es neesmu jūs atstājis, nedz arī aizmirsis; ikviens, kurš dzīvo Manī, jutīs Manu Mīlestību, bet ikviens, kurš paēd no Manis, netiks nocirsts, lai nomirtu; kurš paliek Manī, tas arī dzīvos; Es, Līgavainis, nāku jūsu vidū, lai Mīlestībā un Mierā ar jums salaulātos; Es vēlos atgādināt, ka jūs jau no Iesākuma esat bijuši Manējie;

Es, Kungs, jūs svētīju, atstādams uz jūsu pierēm Savas Mīlestības Nopūtu;

esiet vienoti Manā Svētajā Vārdā;

ΙΧΘΥΣ

---