|
1991. gada 5. februāris
Kur Tu esi, Kungs? Kādēļ gan Tu esi noslēpies? Varbūt es atkal esmu tumsībā un nespēju Tevi saskatīt? Vai Tava labvēlība ir beigusies? Tomēr es apzinos, ka neesi tālu; „ja jebkad mani soļi būtu novērsušies no taisnā ceļa, ja manas acis būtu devušas vielu sirds iekārei, un ja kaut nieks ir spējis pielipt manām rokām,” (Īj 31, 7) tad piedod man.
Manu bērniņ, esi svētīta! miers lai ir ar tevi;
Vassula, pielāgojies Man un pārtrauc klausīties Kārdinātājā; Es tev saku: tuvojies Man, tuvojies Man, Mans bērniņ, Es esmu Tas, Kurš tev dāvā patiesās Zināšanas; ak, Vassula! Gaisma ir tevī atspīdējusi, kādēļ gan tu vēl šaubies? Tas esmu Es, Kungs, kas tevi ir atpestījis; – caur Saviem praviešiem Es esmu apsolījis, ka izliešu Savu Garu arī pār vismazākajiem un visnožēlojamākajiem, bet, Manu bērniņ, šis ir tikai Mana Apsolījuma piepildīšanās pats sākums;
Es Esmu Visuzticamākais, ak, Mans bērns, priecājies! priecājies! pavisam drīz Es Savu Garu piešķiršu visai cilvēcei; no katras dzīvas radības izplūdīs kristālskaidri ūdeņi; 1 Vassula, tikai dažas dienas Es apslēpu Savu Vaigu no tevis, lai tu Mani meklētu; tu neesi pamesta; Es biju šausmās, Kungs!
ak, nē, neļaujies samulsumam, kā gan citādi lai Es pamodinu tevī ieinteresētību? šīs situācijas liek tev pacelt galvu un meklēt Debesis, meklēt Mani, vienīgo Svēto! tu esi no zemes, bet Es Esmu no Augšienes; tu dzīvo vietā, kur tev apkārt ir lietas, kas neesmu Es, un tavam garam neizdodas gūt apmierinājumu; Mani var atrast tajā vietā, pēc kuras tavs gars un dvēsele ir iztvīkuši ilgās; Manas Dvēseles svētītā, kamēr tu neiemācīsies nemitīgi Mani meklēt un ilgoties pēc Manis, Es reizēm pieļaušu, lai tu piedzīvotu kādu pārbaudījumu; Man patīk izmērcēt tevi ar Savu Garu šodien, nevis vakar; rīt, bet varbūt parīt ne – vai tu to pamani?
Jā, Kungs, man šķiet, ka beidzot kaut ko saprotu.
Tu tiec peldināta Manā Gaismā – ievērojot Manus Norādījumus, meklē Debesu lietas; bez Manis tu nenieka nespēj, tu pat nespēj valdīt pār savām domām, tādēļ Es tev saku: nepadodies miegam;
Vassula, Es nevēlos tev laupīt drosmi, tomēr no Manām Lūpām nāk Pamācības un Gudrība; Es esmu nolēmis tevi vadīt cieši Man līdzās, pa tikumu ceļu; Es vēlos bagātināt tavu garu, lai varētu caur tevi izplatīt Savas Zināšanas, un lai tu tādā veidā pagodinātu Mani; pacel savas acis pretim Debesīm un palūkojies uz Mani; meitiņ, raugoties Manā Svētajā Vaigā, tu garīgi pieaugsi, uzlūkojot To, tava sirds no jauna piepildīsies ar prieku; kad tavas acis raudzīsies Manā Majestātiskumā, tavu sirdi piepildīs svētums un godība; bērniņ, atbalsties pret Mani, jo Es tikai vēlējos nedaudz tevi pārbaudīt, Manu bērniņ;
Es tevi svētīju – svētī Mani un mīli Mani;
ΙΧΘΥΣ
|
Saraksts pēc alfabēta 
