Es Esmu; Es tev dāvāju Savu Mieru; raksti:

miers lai ir ar jums;

mīļotie, jūs, kurus Mana Sirds nemitīgi cenšas savaldzināt, jūs, kurus Tā neprātīgi mīl; jūs, kurus Es esmu radījis Savas cildenās Mīlestības dēļ, jūs, kuru miesu esmu darījis par Savu Svētnīcu, šodien Es jūs lūdzu: dzīvojiet svēti ... un jums, kuri nemitīgi grēko, Mani apvainodami, Mana Sirds ir jau piedevusi;

priecājieties un līksmojiet! jūsu Skolotājs vairs nav tālu, jūsu Kungs ir uz Savas Atgriešanās ceļa; nāciet un slavējiet Mani, nāciet… drīz vien pat ceļa oļi un akmeņi sauks, sveicot Manu Atnākšanu: „lai svētīts ir Karalis, lai svētīts ir Tas, Kurš nāk!” Es nenovērsīšos ne no viena, kas vien nāks pie Manis, nožēlodams savus grēkus, lai arī kādi tie būtu;

vēl līdz pat šai dienai ir cilvēki, kuri netic nedz Manai Žēlsirdībai, nedz Mīlestībai; vēl ļaunāk – viņi ne tikai netic, bet arī Mani nodod; šodien Es jums saku, ko jau kādreiz esmu teicis: „neviens nevar nākt pie Manis, ja Tēvs viņu nelaiž;”1 tādēļ Es jūs aicinu lūgties, lai visi caur Tēva Žēlsirdību saņemtu atgriešanās Žēlastību; jā, lai nāktu pie Manis, ir nepieciešams, lai cilvēks saņemtu Žēlastību no augšienes; Es nekad neatstumšu nevienu, kurš pieņem šo Žēlastību; nešķiediet veltīgi savu laiku, meklēdami iebildumus Mana Svētā Gara darbībai; ja Es jūs aicinu, bet jūs neatbildat, tas nozīmē, ka neatbildat Žēlastībai; mīļotie, Es lūdzu jūs: lūdzieties, lai ikviens saņemtu Žēlastību ticēt un atgriezties;

vārdi, ko Es jums saku, ir Gars, tie pieceļ, tie atdzīvina un ienes Gaismu jūsu iekšējā tumsā; Mani bērniņi, Es jums esmu devis daudz zīmju, lai jūs ticētu, ka Gars ir dzīvs un darbīgs, tādēļ negaidiet kādas taustāmas zīmes; šajās dienās, kurās pasauli ir apņēmusi vistumšākā nakts, Mans Svētais Gars nāk pilnā spēkā, lai jums palīdzētu; Manu Sirdi pārņem žēlums, raugoties, kā jūsu rociņas cenšas sataustīt pareizo ceļu cauri šai naktij! Es jums dodu daudzas zīmes, lai jūs ticētu, ka šajās dienās Mans Gars tiek izliets pār visu cilvēci kā vēl nekad agrāk, tāpēc jums, kas vēl joprojām šaubāties un kuriem pietrūkst paļāvības, prasāt Man zīmi, lai Es parādītu, ka šie Vēstījumi citu vidū, kas tiek pasaulē izplatīti, patiešām ir Manis iedvesmoti; Es jums saku vēlreiz ar vislielāko nopietnību: ne jau Mozus tuksnesī pabaroja jūsu senčus, bet gan Mans Tēvs – Viņš deva viņiem Debesu maizi; arī tagad Mans Debesu Tēvs turpina jūs barot ar Dieva Maizi,2 kas nāk no Debesīm un dāvā pasaulei dzīvību;

jūsu senči tuksnesī ēda mannu; tūkstošiem ļaužu Es jau esmu devis Savas Euharistijas priekšvēstnesi – Es pavairoju maizes, lai viņus pabarotu, tieši tāpat kā vēlāk Es jūs baroju ar Savu Miesu, lai dotu jums Dzīvību; Es pavairoju arī zivis, zivs ir Mana Vārda simbols, Tā simbols, Kurš jūs pabaro, Mana Vārda simboliskā zīme: ΙΧΘΥΣ, kas nozīmē

Jēzus Kristus, Dieva Dēls un Pestītājs;

šodien Es jums ļoti nopietni saku, ka Vēstījumi, kurus Mans Gars izlej ikvienā tautā, nav tikai vārdi, tie ir Gars un tie ir Dzīvība; vai neesat lasījuši Rakstos: „Viņš tiem deva ēst maizi no Debesīm;” (Izc 16, 4) vai ar šīm zīmēm nav pietiekami, lai jūs pārliecinātu? šodien Es piepildu jūsu iekšējo tuksnesi ar Dievišķo Maizi, tā ir brīnumaina Barība, kas nebojājas, bet atdzīvina jūsu garu; tāpat kā zeme liek izaugt jauniem augiem, kā dārzs liek uzdīgt sēklām, tāpat arī Mana dievišķā Barība no jauna iedveš jūsos Dzīvību, degsmi un bijību Manā priekšā; Mans Svētais Gars nāk pār jums, lai atdzīvinātu trīsošo liesmiņu jūsos, pārvēršot to Mīlestības Ugunī, kas pārņem visu;

Raksti saka, ka „miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam šķiet muļķība; viņš šīs lietas nevar saprast, jo tās ir izprotamas tikai garīgi” (1 Kor 2, 14); Jaunās Debesis un Jaunā Zeme ir jūsu durvju priekšā, tomēr daudzi no jums to vēl nav sapratuši un uzskata to visu par blēņām; miesīgie cilvēki visas Manis dotās Debesu zīmes uztver ļoti virspusēji un nicina Manus Dievišķos Vēstījumus; tomēr Raksti tiek piepildīti, un tie saka, ka pēdējās dienās būs cilvēki, kuri smiesies par Maniem Apsolījumiem;

zinot, ka cilvēkam piemīt bezgalīga spēja grēkot, un to, ka Laiku beigās ienaidniekam ir jānosēžas godības tronī Manā Svētnīcā, šī iemesla dēļ Es Sev esmu saglabājis Savu ļaužu atlikumu, kuriem ir jākļūst par Manas Jaunās Svētnīcas celtniekiem; viņi ir pirmie Mana Gara augļi; tāpat kā pravieša Elijas laikos Es Sev paturēju septiņus tūkstošus vīru, tā arī tagad Es Savā Žēlastībā esmu paturējis Sev atlikumu – simts četrdesmit četrus tūkstošus,1 kuru pieres2 ir apzīmētas ar Manu un Mana Tēva Vārdu; viņi ir tie, kuri nekad neļauj meliem nākt pār viņu lūpām,3 viņi ir Manu Jauno Debesu un Jaunās Zemes pirmie augļi; viņi ir dzīvības koki,4 kuri nesīs divpadsmit ražas gadā,5 katru mēnesi pa vienai, un kuru lapas pagāniem dāvā dziedināšanu;6

lai atsvaidzinātu jūsu atmiņu, Es jums vēlreiz paskaidrošu pravieša Ezehiēla7 grāmatā rakstīto: „pie upes, tās abos krastos augs visādi ēdamu augļu koki”, tas ir – Gara svaidīti priesteri un laji, „kuru lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens8 pie kura tie aug, iztek no Svētnīcas”9; šis ūdens plūdīs no Dieva un Jēra Troņa, un kā kristālskaidra straume plūdīs tālāk pa pilsētas ielām,10 un „to augļi būs patīkami, bet lapas – dziedinošas”, arī jūs būsiet kā šis koks, jūs tiksiet atjaunoti Svētajā Garā, Kurš nekad jūs neatstās, jūsu lapas nesīs dziedināšanu, jā, jūsu liecība dziedinās slimos un liks atgriezties pie Manis daudzām tautām; tas viss nenotiks jūsu pašu spēkā, nerunāsiet jūs, bet Mans Svētais Gars, Kurš dzīvo jūsos;

Es jūs izsūtīšu kā celtniekus no visām pasaules malām, un jūsu rokās būs niedre kā mērkoks,11 lai atjaunotu Manu Svētnīcu un altārus, kuri pašreiz ir sagruvuši un kļuvuši par velnu midzeņiem;12 lūdzieties, Mani mīļotie, lai ikvienam pietiktu laika atgriezties; lūdzieties, lai žēlastība nāk pār viņiem, ka tie pazītu un atzītu Patiesību; lūdzieties par tiem, kuri ir pievērsušies dažādiem mītiem, nevis Patiesībai; lūdzieties par pasaules atgriešanos; lūdzieties, lai Es iemājotu ikvienā dvēselē un darītu to par Savu Īpašumu; lūdzieties, bērniņi, lai Es šajās dvēselēs varētu plūst kā „upe ielas vidū”,1 un nesiet upurus, lai šīs atgriešanās varētu īstenoties; palieciet Manā tuvumā, jo tepat pavisam tuvu slēpjas un jums uzglūn leopards2; palieciet Man blakus, pastāvīgi lūdzoties: esiet nebeidzamā lūgšanā;

atļaujiet Man uz jūsu pierēm atstāt Manas Mīlestības Nopūtu, jūs visus svētījot; esiet viens zem Mana Svētā Vārda;

ΙΧΘΥΣ

Mana Vassula, tas pabaros ļoti daudzus;

Mans bērns, Es tevi mīlu; Mīlestība tevi svētī; svētī Mani;

---