meitiņ, kā tu vēlētos dzīvot Manās Brūcēs?

tad Es ietērpšu tevi svētumā; Es tevi darīšu tik stipru mīlestībā uz Mani, ka tā ilgs mūžam; lai arī tu vēl arvien esi tālu no pilnības, Es varu tevi darīt pilnīgu; Es tevi esmu veidojis īpašā veidā, lai tu liecinātu par Patiesību un pagodinātu Mani; Es tevi esmu sūtījis pie cilvēkiem, kas nav tavējie, lai tu sludinātu Manu Mīlestību, – lai tie, kuri vēlas dzirdēt, sadzird, bet tie, kuri negrib dzirdēt, – lai nedzird; nepagursti no pārdomām un rakstīšanas; tev nav jājūtas kā apzagtai, šajā trimdā Es esmu tev līdzās, pavisam tuvu tev;

mīli Mani, pielūdz Mani un dzīvo Man, savam Kungam; atļauj Man tevi ietīt Manā bezgalīgajā Mīlestībā; ak... Es tik ļoti priecājos, redzot tavas ilgas un slāpes pēc Manis! No Jauna Piedzimusī!1 pielūdz Mani! tu taču neļausi Līgavainim pārāk ilgi gaidīt uz tevi? žigli nāc pie sava Svētā, un Viņš pieglaudīs tavu galvu pie Savas Svētās Sirds, tad tu, sadzirdējusi tās pukstus, vairs nespēsi Viņam pretoties; tu ilgosies tikai pēc viena – pagodināt Viņu; tad Viņš izlies pār tevi Savu Garu; Viņa Gars pārņems tavējo, un tu pilnībā izzudīsi Viņā; tu nekad vairs nebūsi „tu”, jo tavs „es” vairs nepastāvēs;

maziņā, Es tevi pārņemšu tik ļoti, ka tavi rīcības motīvi būs Mani Motīvi, tavas vēlēšanās būs Manas vēlēšanās; tu tik ļoti vienosies ar Mani, ka runāsi Manus Vārdus un domāsi Manas Domas, un Es tevi apslēpšu Savas Vissvētākās Sirds dziļumā, un, ja vien tu atļausi, Es pilnībā likšu izzust tavam „es”;

sākot ar brīdi, kad pilnībā būsi sevi veltījusi Manai Vissvētākajai Sirdij2, tu pielūgsi Mani no savas sirds dziļumiem un Man kalposi ar Uguni sirdī; tu kalposi Man uzticīgi un daudz dedzīgāk nekā jebkad agrāk; tu esi vāja, tomēr Mans Spēks tevi stiprinās; Es vairs neatļaušu tev novērst savu skatienu no Manis, nedz arī tavai sirdij kaut kur plivināties; tava sirds raudzīsies Manī vienīgajā, tā nemitīgi ilgosies tikai pēc Manis vienīgā; Es tevi pārveidošu tik ļoti, ka tev būs nepatīkams viss, kas ir pretrunā ar Manu Svētumu un Manu Gribu; Es tevi izsijāšu caur sietu, lai pārliecinātos, ka tevī vairs nav palicis nekā, kas varētu sacensties ar Mani;

ar šo dienu Es vēl ciešāk savilkšu saites, kas Mani saista ar tevi; Es likšu tavai dvēselei slāpt pēc Manis, bet tavai sirdij – būt slimai aiz mīlestības uz Mani, tavu Dievu; viss, pēc kā Es patlaban ilgojos, ir pārņemt visu tavu būtni ar Manas Mīlestības un Manas Sirds kvēlojošajām Liesmām; it viss, ko tu no šī mirkļa darīsi, tiks veikts vienīgi Manās interesēs un Manam Godam, un nekas tev pašai; citiem vārdiem sakot, no šī mirkļa tu kļūsi par Manas Mīlestības verdzeni, Manas Sirds upuri un Mana Iepriecinājuma avotu; tu kļūsi par Manas Dvēseles rotaļlietu; Es tev dāvāšu īpašības, kas līdzinās Manējām, – tu bēdāsies, redzot dvēseļu kurlumu, un izjutīsi agoniju, redzot tās krītam; Mana Vassula, Es došu tavai dvēselei piepildījumu; nē, Es nepasargāšu tevi no Sava Krusta, tāpat kā Mans Tēvs no tā nepasargāja Mani; kā gan Es to varētu?

Manas Jūtas pret tevi ir neizmērojamas, turklāt viss izriet no Manas Nesavtības un Manas bezgalīgās Mīlestības; Es paņemšu tavas acis, tavas domas, un tavas vēlmes un darīšu tās par Savas Vissvētākās Sirds gūsteknēm; Mīlestība meklē mīlestību; necienīga tu esi un neesi neko pelnījusi, tomēr tavs trauslums, nožēlojamība, pilnīgā nespēja un tavs niecīgums ir savaldzinājuši Manas Jūtas un atsaukuši no tevis Manas Dusmas; paskaties Man Acīs;

redzi? tu vaigu vaigā esi redzējusi Uzticamību un Patiesību; no šī brīža tev ir jāpaliek uzticamai Saviem solījumiem un jāpiesauc Mans Vārds dienu un nakti, nakti un dienu; Es likšu tavam garam atraidīt visu, kas neesmu Es; kā izslāpis ceļinieks tu ilgosies pēc visa, kas ir svēts, un Es vienmēr būšu gatavs piedāvāt tev ūdeni no Dzīvības Avotiem un Asinis no Manas Dievišķās Sirds; vairāk nekā iepriekš tavai dvēselei daudzu citu dvēseļu pestīšanas labā būs jānes sevī Manas Miesas Rētas; tieši tādēļ tu labprātīgi uzņemsies iet pa Kalvārijas ceļu; Es attīstīšu tevī dedzību Man vēl jo vairāk patikt un ievērot Manu Likumu; un tā tu uzcelsi un iestādīsi visu, ko Es esmu tev devis…

tagad celies un atjauno Manu Namu; nepārtrauc Mani mīlēt, citādi tu nokaltīsi tikpat ātri kā zāle un izzudīsi;

atceries pašu galveno: Mīlestība tevi mīl;

ΙΧΘΥΣ

Tu esi kā māls podnieka rokās, un Es no tevis izveidošu to, kas Man labpatīk, jo tu, atdodama Man savu gribu, esi Man devusi brīvību tā rīkoties;

skolniecīt! priecājies un līksmojies Manā Teltī, un pielūdz Mani! atceries, ka esmu apveltījis tevi ar ko ļoti dārgu, – sargā to un mīlestībā apskauj; dvēselīt, Mans Krusts ievedīs tevi svētumā;

Es tev dāvāju Savu Mieru;

Tevi svētī Tas, Kurš tevi mīl visvairāk;

ΙΧΘΥΣ

 

---