1990. gada 27. novembris
mīļotā dvēsele, miers lai ir ar tevi; vai esi laimīga būt kopā ar Mani?
Jā, Kungs, es esmu ļoti laimīga. Slava Tev, Kungs!
meitiņ, kad tu piepūlies, strādājot Manis dēļ, Es tavas pūles un nogurumu izmantoju, lai dziedinātu citas dvēseles; jā, iemācies saprast, ka Es izmantoju it visu, ko tu veic upura garā… Es esmu cilvēces Skolotājs;
paliec Manā tuvumā, lai Es varētu tev ausī iečukstēt Savus nodomus; mīļotā, paliec Manis, sava Dieva tuvumā, jo neviens tevi nemīl vairāk par Mani; paliec Man līdzās, Manu bērniņ, un ļauj tevi pabarot ar Manu Maizi; nāc Man tuvāk, Manu meitiņ, Manā tuvumā nav cietsirdības vai rupjības; Es tikai vēlos būt nomodā par tevi un būt tavs padomdevējs; Es tev nodziedāšu Savu Mīlestības Dziesmu, kura izglābs tevi un visu cilvēci; tu esi māli, bet vai tam ir kāda nozīme? Es tevi esmu apveltījis ar nemirstīgu dvēseli, kura pavisam drīz atgriezīsies pie Manis; ja tu caur savas dvēseles šķīstību neatstaro Manu dievišķo Godību un Skaistumu, tad tevī pašā nav ne viena, ne otra; šī Godība un Skaistums tevī, Mans bērns, var parādīties vienīgi tad, ja tu Mani atdarini; līdzināties Man ir tavā varā;
tādēļ tuvojies Man, Mans bērns, un upurē Man savu gribu; Es nekavēšos, bet steigšos pie tevis, lai saistītu tevi pie Sevis ar Mīlestības važām un mācītu tev, kā Mani slavēt un pielūgt dienu un nakti, Es tev iemācīšu Savu eņģeļu dziesmas, Es tev atklāšu Savu Godību un Spēku; Es turpināšu tev mācīt pieķerties Dzīvībai, zemoties Manā priekšā uz sava vaiga un pielūgt Mani… nāc Man tuvāk, un Es būšu nomodā par tavu dvēseli;
bet, Kungs, kas Tev patīk manī, grēciniecē?
tava niecība un nožēlojamība … kad tu vairs nespēj paciest pasaules aukstumu, steidzies pie Manas Sirds Pavarda; Es esmu tavs Patvērums, un Es došu tev pajumti; tavs Debesu Tēvs zina, ka tu nepiederi šai pasaulei, tomēr Viņš tevi sūta šai pasaulē, lai tu tai atklātu sava Dieva Sirdi un to, ka Es Esmu, kas Es Esmu ir tevi sūtījis… tagad nāc un atdusies Manī, un atļauj Man atdusēties tevī;
ΙΧΘΥΣ
|