1990. gada 23. novembris
miers lai ir ar tevi; meitiņ, vai tu vēlies pieaugt?
Jā, Kungs, es to vēlos.
tad Es tev palīdzēšu pieaugt, Mans bērns, jo tās ir arī Manas lielākās ilgas; nepadodies miegam un esi nomodā par apkārt esošajām briesmām; ziediņ, lai arī Mani ienaidnieki rauj tavas ziedlapiņas, Es to vietā vienmēr likšu izaugt arvien jaunām; pat ja viņi tevi atstātu čokurā savilkušos, nebīsties! Es likšu no Debesīm nolīt Savai Rasai un atdzīvināšu tevi; tev ir jābūt skaistai, un Es pats tevi darīšu skaistu un tādu tevi uzturēšu; tu esi Mana sūtne, tādēļ tev nav jābaidās no cilvēkiem; ja viņi tevi apsūdz tāpēc, ka tu Mani sauc par Tēvu, tad tas ir tikai tāpēc, ka nav izpratuši, ka esi saņēmusi sevī Mīlestības Garu; viņi neizprot, ka Gars runā caur tevi, apveltī tevi ar mieru un prieku un liek tev saukt: „Abba!” Manu bērniņ, Mans Gars ir vienojies ar tevi; Es tev esmu dāvājis Gara svaidītus Vēstījumus, kuriem ir jāatdzīvina tavs laikmets; ikviens Manis dotais vārds tev ir Gars un Dzīvība, un tās avis, kuras pieder Man, pazīst Manu balsi jau no tālienes; pavisam drīz Es sūtīšu Savu Gaismu un likšu tai atmirdzēt no viena zemes gala līdz otram – patiešām, Es likšu atmirdzēt jaunai kārtībai;
saņem Manu Mieru, tā ir Mana svētība; mīli Mani, tāpat kā Es mīlu tevi un atceries, ka Es esmu tavs Karalis, tādēļ parādi savam Karalim mīlestību, kāda Viņam pienākas! esi svētīta; Es Esmu;
|