Manas Vissvētākās Sirds Vassula,1 Mans Svētais Gars vienmēr ir bijis Tavs Vadītājs, tādēļ nepievērs uzmanību šīs teoloģes spriedumiem; lūdzies, lai arī viņa var saņemt Svēto Garu un sāktu saprast, ka cilvēciskās mācības un spriedumi ir pārvērtuši Manu Baznīcu tuksnesī un postažā;

vai viņa nav lasījusi, ka „svētīgs tas kalps, kuru Kungs pārnācis atradīs nomodā; patiesi Es jums saku – Viņš apsies priekšautu un apkalpos viņus pie galda;”2 Es neesmu vienīgi Visvarens, Godības pilns un Taisnīgs Dievs, bet arī Vismaigākais Tēvs, un tikai tie, kurus vada Mans Gars, sauks uz Mani: Abba!

Es esmu žēlastības un žēluma pilns Dievs, un Manai Žēlsirdībai nav robežu;

viņa nekad nav iegremdējusies Manās Brūcēs, tādēļ arī nesaprot; ja viņa būtu iegremdējusies Manās Brūcēs, viņa saprastu, ka šīs Brūces esmu saņēmis aiz mīlestības uz viņu; viņa nav sapratusi, ka cilvēkam nevar būt lielākas mīlestības, kā atdot savu dzīvību par saviem draugiem, un jūs visi esat Mani draugi, par kuriem Es aiz Mīlestības esmu atdevis Savu dzīvību; meitiņ, tomēr šis ir tas Krusts, kuru Es esmu tev uzticējis, un atceries, ka Es nesu To kopā ar tevi; lai jūs apvienotu, Taisnībai nāksies iejaukties;3

Mana Vassula, Es vienmēr esmu ar tevi līdz pat beigām, tādēļ nebaidies un nejūties kā tāda, kas nesaņem mierinājumu; Es vienmēr zināju, Manu eņģelīt, ka šie cilvēki tevi vajās, Es zināju, ka tie, līdzīgi medniekiem, izraus savus ieročus un tevi izsekos; tā tas notiek tādēļ, ka Es tevi sūtu pie cilvēkiem, kas nav tavējie;

tavas tautas vadītāji tevi vajās, apspiedīs un izturēsies pret tevi pēc savas patikas, jo Es tavās rokās neesmu ielicis kādu cilvēcisku mācību, lai tu to nestu, bet gan Manējo; un kamēr Mana Valoda un Manas Mācības neizies caur viņu sirdīm, viņi tev nepiekritīs un uzskatīs tevi par krāpnieci; Es jau iepriekš tevi esmu brīdinājis, ka pasaule tevi nosodīs, bet arī tad, kad viņi tevi nosoda, pasludini pasaulei, ko tu esi no Manis iemācījusies;

meitiņ, ja pasaule nespēj izprast Manu valodu, tad tas ir tikai tāpēc, ka viņu mācības nesakņojas Patiesībā, kura ir Mīlestība; Es tevi izsūtīju no Ēģiptes zemes pie tautas, kas nav tavējā, un izvēlēju tevi Manas Baznīcas apvienošanas darbam; tomēr līdz šim neviens vēl nav apzinājies ceļa uz vienotību būtību; neviens pat nenojauš Manas ieceres aizsākumu; neviens vēl nav atpazinis tās takas, kuras Es tiem gatavoju, lai viņi pa tām ietu; ne teologi, ne filosofi vēl nav spējuši atrast Vienotības atslēgu, kuru glabā Gudrība; Es runāju, bet viņi to neuztver, un tikai Manējie aptver Manus vārdus; Es pazīstu viņus, un tie pazīst Mani; tāpēc, Mana Vassula, dari savu darbu vēl pirms noteiktā laika;

Es tev esmu uzticējis Savu Krustu, nes To ar mīlestību, jo pavisam drīz pienāks lielu nelaimju un bēdu laiks, kādu vēl neviens nav pieredzējis, bet drīz pēc tā no Mana Nama izplūdīs Avots un tuksnesī parādīsies dzīvinoša straume; meitiņ, esi drosmīga un ar mīlestību nes tavos plecos uzlikto baļķi, un nekas nebūs veltīgs; ja mālus aizskalo pirmās lietus lāses,4 tad tava dvēsele pastāv mūžīgi; nāve ir aprīta uzvarā;

Mīlestība ir tev līdzās, lai tevi vadītu, tādēļ sargies no šiem filosofiem un teologiem, jo viņi saņems bargu sodu! svētī Mani un mīli tā, kā Es tev esmu to mācījis, – mīli Mani ar dziļu maigumu, bet nekad neaizmirsti, ka Es esmu Svēts;

---