Es Esmu; atdusies Manī; Debesis piepilda neizteicams prieks, kuru jūs dēvējat par svētības un žēlastības pārpilnību;

meitiņ, ja vien dvēseles apjaustu, cik brīnišķīga ir dzīve Dievā, tad neviens tik viegli neļautos iet pazušanā, ja nu vienīgi viņi paši kā Jūda izvēlētos šo pazušanas ceļu; Jūda to izvēlējās, neskatoties uz to, ka Mana Sirds, redzot viņu ar katru dienu vairāk attālināmies no Manis, piedzīvoja visdziļākās sāpes… Es par viņu biju lūdzis, Es par viņu biju raudājis tik daudz asaru; Es viņa priekšā biju atvēris tik daudzus ceļus, kuri visi veda pie Manis; tomēr ik reizes, tikko apjautis, ka šis ceļš ir Manis atvērts, Jūda novērsās no tā; saviem grēkiem viņš pievienoja arī dumpīgumu, viņš bija sakrājis savā sirdī netaisnību pret Mani, savu Dievu; sapratis, ka Mana Valstība nav no šīs pasaules un ka Mani nesagaida šīs zemes godība, viņš aizdarīja savu sirdi, sarāva mūs vienojošās saites un nekavējoties atsvešinājās no Manis; viņa taisnības izjūta tika aptumšota, un viņa saprāts tika pakļauts gaisa valdniekam;

šodien visiem, kuri ir slimi, Es vaicāju to pašu, ko vaicāju slimajam pie Betzatas dīķa:2 „Vai tu vēlies tikt dziedināts?” Es tevi varu dziedināt šai pašā mirklī, un visas Debesis priecāsies un svinēs šo notikumu! Manas dāvanas ir bez maksas, tādēļ nāc pie Manis tāds, kāds tu esi, Es tevi dziedināšu, lai tu, dvēsele, varētu būt līdzdalīga Manā Valstībā un dzīvotu Manī, savā Dievā;

ΙΧΘΥΣ

---